es visu laiku domāju par to, ka jāieraksta arī visādi labie un priecīgie ieraksti, labās un priecīgās lietas, jo sliktās jau atmiņā vienmēr paliek lielāk un spilgtāk. bet tad, kad tu par kaut ko tīksmīgi un nedaudz slepeni priecājies, it kā to mirkli pavelkot ilgāk, it kā tas piederētu tikai tev ir baigi forši. bet tad, ja neiereģistrē un nepieraksta, lielāks risks, ka ikdiena nobružās un aizmirsīsies un tad viss būs tikai pelēks un vienmuļš

un ka tā kaut kāda vecu ļaužu māņticība, ka par labbiem mirkļiem nerunā. it kā tā būtu plātīšanās. it kā visi to vien gribētu kā noskaust. it kā pieklājīgi būtu tikai gausties un žēloties. tādēļ man ļoti patīk visi tie ieraksti, kuros jūs stāstat kā jums superīgi iet