gandrīz aizmirsu jums pastāstīt. atkal izlasīju vienu kolosālu interviju. ar diezgan netipisku varoni. māmiņu. 17 bērniem. visi pašu. pa vienam, neviena dvīņu pāra. kā jau dažreiz gadās, intervija ļoti sirsnīga un gaiša un bez sūdzībām par valsti vai grūto dzīvi. vislabāk man patika atziņa, ka pieci bērni - tas taču nekas nav, tas nav nekas grūts, tad pat nav ko darīt. šo es mēģināšu atcerēties