izlielījos un lāsts ir atpakaļ. toties tad, kad būšu mašīnīti pa īstam pieradinājusi, lai nāk kaut ātomkarš, varēšu šūt bez bēdu. nedaudz jocīgi, ka jāgriež ar roku, bet tā piemīlīgi vecmodīgi

un kad vēl meistars sataisīs manu jauno šiko mašīnīti, vispār varēšu aiz priekiem no galda neatiet. no rīta bija tāda iedvesma, ka gandrīz saņēmos mazajiem kaitinošajiem darbiņiem. žēl, ka tikai gandrīz