19. Septembris 2014
es par politiku cenšos neinteresēties, citādāk zemais asinsspiediens saskrien debesīs un galva no niknuma sāk griezties. katrs jau var vēlēt par ko grib, vai ne, bet doma, ka būs gana daudz muļķīšu, kas ņems un ievēlēs Repši, un ka tas vēl grib tikt par veselības ministru man liek niknumā gārgt. neesmu lasījusi viņu programmu (gan jau pirms 4. saņemšos, tomēr jābūt apzinīgai pilsonei, vai ne) un tomēr viņu reklāmas avīzē bija skaidri un gaiši teikts, ka vajag noņemt pacientu līdzmaksājumus. protams, ka pensionāriem patiks. ja tā padomā, lētticīgākiem vēlētājiem būs grūti izlemt par ko balsot, tik daudz skaistu ideju te visi piesola. bet doma, ka vajag atcelt līdzmaksājumus, nevis speciālistiem apmaksāt vairāk stundu lai rindas īsākas, mani vnk sūta kosmosā. bet var jau būt ka es esmu tā muļķīgi iedomājusies, ka būtu ok uz speciālistu vai izmeklējumu gaidīt rindā nedēļas divas nevis pusotru mēnesi (labi ja) un ka tagad, ja reiz na haļavu (nu, t.i. par valsts samaksu) visi nu metīsies ar vajadzību vai bez skriet pie dakteriem
protams, pieļauju, ka ir arī lieli līdzmaksājumi (operācijām etc), bet standarta asinsanalīzēm tas ir apmēram eiro, poliklīnikā ar nosūtījumu kādi četri, nu, nav mirstamā vaina. jā, zāles dārgas, jā, viss kopā salasās, bet varbūt sabiedrībai kopumā būtu izdevīgāk, ja daudzas hroniskas kaites atklātu laicīgāk, kad vēl var kaut ko darīt un darba spējīgus (un gribīgus) cilvēkus nevis nobendēt rindās, bet atveseļot lai rada to iekšzemes kopproduktu