sapnī Šlesers piedāvāja man darbu - esot jāieskata viņa bērni. tā kā man jau bija darbiņš, sveši bērni biedē un nezināju, cik viņiem to bērnu, laipni atteicos. tad varbūt poliklīnikas reģistratūrā uz pusslodzi. mantkārība darīja mani galīgi alkatīgu, to domu sāku apsvērt, galu galā līdz vasaras beigām var paspēt saraust lielo zivi. noskaidrojās, ka tieši dienas vidū un nekā, laipni atteicos un pie sevis domāju 'cik jauki ļautiņi! cik viņa smuka! kaut nu es arī vēlāk tik labi izskatītos'