2. Augusts 2007

klausos igo ōdu meitenei kafejnīcā un ar augošām raizēm domāju par sestdienu. par kleitu, kuras nav, par to ārprātu, par kuru būs pārvērtušies mani rūpīgi mazgātie, ķemmētie un fēnotie mati. par dāvanu, kuru diez vai pratīšu sakarīgi iesaiņot. par to, kā tikšu uz turieni, par to, kā ļaunās radu tantu mēles mani aprunās. par to, lai ar savām apšaubāmajām manierēm nedarītu kaunu mammai
vienvārdsakot vēlos kaut būtu samelojusi par to, kā man un ko es, un drīkstētu ierasties ar "boifrendu" un cīnos ar vēlmi zvanīt un nejauši apvaicāties vai gad. kāds netiek lai pēcāk apzvanītu visus iesp. kandidātus un aplauztos.
zinu, ka ir stulbi šitā ņemties un tomēr.

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: