es jūtos brīnišķīgi. kā meitene no reklāmām, kas trallinot griežas pa virtuvi. un viss tas tikai tādēļ, ka vakar BEIDZOT izgulējos. nomodā biju kādas stundas piecas (jā, no visas diennakts), badā nenomiru pateicoties Picu Darbnīcai (bērnības saldsērīgais sapnis par to, ka arī šeit varētu būt tāda pica, kuru piegādā uz mājām ir piepildījies. lai šai jaukajai iestādei garš un naudīgs mūžs mūsu pilsētā)
šorīt sešos kaķītis mani gan modināja Simon's Cat labākajās tradīcijās, bet tas nemaina manu sajūsmu par to, ka man beidzot nenāk miegs, man nesāp galva un es atkal esmu es, nevis nelaimīga čupiņa vai nikna megēra