18. Jūlijs 2013
arhetips un prototips. nezinu, varbūt tas ir vectēva dēļ*, bet arī tagad mani ne pārāk interesē, ar kādu mašīnu kurš brauc, cik kurš pelna, kādas kuram pazīšanās un iespējas izsist blatus (ar ko gan cilvēki neplātās). es varu būt diezgan vienaldzīga par kaut kādiem super duper panākumiem, piemēram, modelīšu mašīnīšu sacensībās/ekstrēmajā riteņbraukšanā/kādā citā sporta veidā. ja čalis vai sporta veids mani neinteresē, tas viss man izklausās 'bla bla bla pasaules čempions deguna urbināšanā' skjūz mai frenč. un arī tad ja interesē, nav teikts, ka es uzbāzīšos ar jautājumiem un replikām.
bet, ja izrādās, ka viņš, piemēram, nēsā līdzi nazīti (ne tādā dūrēja manierē) vai brokastu kafijai iekurina ugunskuru vai saklāj piknika galdu un ir sagādājis dažādas garšīgas lietas un nejauši 'neaizmirst' atkritumus, esmu beikC un pagalam. uz mani ir atstāts Milzīgs Iespaids. varbūt es pat pļāpāju, bet ir iekšējs milzīgs wow! turklāt, kas ir pagalam interesanti, par šādu puišu eksistenci var uzzināt, ja kādu laiku padzīvo internetā. tādus var satikt, ja dažkārt izlien no alas.
par piedzīvojumiem, svaigas gaļas sindromu un to, kas notiek, ja kādu laiku nedzīvo alā ziņošu nedaudz citreiz
par šo, lūk, es prātoju pēdējā katorgas darba dienā.
*vectēvs bija no tiem cilvēkiem, kas uzskatīja, ka īstam vīrietim vienmēr līdzi nazītis un sērkociņi. un vēl (paldiess Tev, Kultūras akadēmija, esi mani samaitājusi ar jēdzieniem, prātošanu un sarežģītām lietām) prātoju vai šī parādība un vectēvs ir arhetips vai prototips un kā tas ietekmējis manu apziņu u.t.t. u.t.jpr.
starp citu, izrādās arhetips var būt arī kāda švīka vai pleķis vai plaisa uz stikliņa, ko liek zem mirkroskopa