kā akmens no sirds novēlās. dabūju darbiņu vasarai (daļai vasaras, ja gribam būt pavisam precīzi). fiziski smagu, toties svaigā gaisā pie dabas, vismaz pauris no žākstiem atpūtīsies, dzīvošu es atkal meža vidū, varēšu sēņot, kamēr nelabi metas. vēl gan viss līdz galam jāsarunā, tomēr diena jau šķiet priecīgāka
varbūt dabūšu vēl kādas haltūras un izgrozīšos bez kredīta. un ja arī ne, par to jau neviens nesitīs