es parasti uz sevi skatos 'nekas nav noķellēts-drēbes puslīdz ok-krūteža nav pārāk atklāta-mati jāizķemmē-un laižam' kategorijās. nevis estētiskos 'cik tieši skaista 10 punktu skalā es esmu? vai esmu pietiekoši tieva?' jautājumos. tā, ka pieņem sevi tādu, kāds esi, jo vienmēr būs skaistākas, vienmēr būs gudrākas, vienmēr būs asprātīgākas/seksīgākas/emocionāli noturīgākas/uz pusi tievākas/par 15 kg vieglākas etc. tikai šodien tas viss kaut kā nosauca rupjā vārdā