14. Septembris 2006
tā. rīt ceļos piecos, darbu sāku pusē astoņos, tā kā esmu mazais nabaga nabadziņš, turklāt sestdien man nav nakstmāju - acīmredzot nakšņošu pie kolēģiem vai braukšu ar naksnīgo busu. bet es nežēlojos - par to tikšu uz niku un varēšu nu nezinu, neesmu bijusi tādos pasācienos, pat nezinu ko varēšu tur darīt. ārprāc, nav ko vilkt mugurā !!!
un šodien beidzot es varēju sevi izpaust. fr.val pilnībā. tieši to, ko vēlējos pateikt. JĀAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
un lūdzu atgādiniet tad, kad precēšos - gan jau arī tāda diena pienāks, kad atradīsies kāds aptracis vīrietis, lai neprecu tādu kā mans tēvs. es to novērtētu. manam vīrietim ir jābūt spējīgam i krānu pieskrūvēt i izdomāt kāda izmēra trubu skurstenī jāliek. i maisiņi no veikala jāiznes. par miskasti nemaz nerunājot. nav runa par to, ka pati varu to izdarīt.. runa ir par to, ka vvīrietim kā tādam nevien jāizskatās, bet arī šis tas jāizveic vīrietības apliecināšanai. tā lūk. esmu runājuse.
eju mazgāt matus un čučēt.
jūs vienalga esiet baigie foršie. dažreiz der iecibot lai neaizmirstu ka pasaule ir APDZĪVOTA. :)