ak jā - beidzot esmu pazaudējusi brilles. pēc neskaitāmām uzsēšanās reizēm, viltus trauksmēm par šo pašu tas nu ir noticis. silmboliski jau bez gala - otrajā kursā uzliku, otrajā kursā pazaudēju. septiņi gadi pa vidu. tagad jūtos kā tā bitīte padomju multenītē, kura medus vietā uz stropu nesa dažādus krāsainus mēslus - zeķītes, gumijas zābaciņu, saplēstu lelli
lieliski tas, ka tas notiek pirms semestra pēdējās nedēļas, sarkanajos datumos. nākošajā nedēļā man paredzami vismaz pieci kolokviji. un es nesaprotu, kā paspēšu otrdien vai trešdien aiziet vismaz pēc lēcām navlaikanavnaudasnavlaika

tā kā nāksies jums piedot man visu pareiznerakstību, rakstu es uz čuju un atmiņu