27. Aprīlis 2013

es jau rakstīju pie iepriekšējā, gilda un mildreda pīrsa, un visādas drausmīgi deviantas mīlas, kur neviens nekad beigās nevar būt laimīgs, ā, nu mūsu pašu ezera sonāte – ahdies, tas ir tik skumjš un skaists stāsts
un patiesībā arī vējiem līdzi, tā stulbā skārleta un vēl stulbākais rets batlers

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: