mani sāk kaitināt cilvēki. katru gadu tā šausmīgā vaimanāšana par to, kā upe nāk pagalmā, upe applūdina ceļu, tad vēl saliek portālos vaimanu bildītes. it kā tas nebūtu normāli, ka upes pavasaros izkāpj no krastiem un ledus krāvumi nodara postu nevietā atstātām laivām un veciem šķūnīšiem, bet tā šausmināšanās ka pirms cik tur gadiem upe ienāca mājās, sabojāja mēbeles un remontu un tagad jādzīvo tā, kā viss palika...
briesmīgi jau, protams, ka tā gadās, tomēr materiālie zaudējumi, bet vai tad, kad cēla māju ar skatu uz upi (vai vēl ļaunāk palieņu pļavā) pašā krastā jo slinkums iet tālāk kāds vectēviem, kuri dzīvoja netālu un taču savām rokām māju bija cēluši vai upei prasīja vai viņa nepaņems paspēlēties vai nenāks raudzīties kāda goda istaba izskatās