šonakt biju Eskobara (ir tāds ļaunais varonis Mākslīgajā Skaistumā) draugaļa. sākās viss tā nevainīgi, kad es sapratu, kas tur darās, manu acu priekšā pāris cilvēki bija pataisīti par līķiem, tad man vajadzēja ar izdomātu ieganstu tikt laukā no tā dzīvokļa, pēc iespējas nemanāmāk savācot savas mantas [nopietni?! narkobarons un slepkava apdraud manu dzīvību un man jāsavāc liela daļa savu šmotku?!] bet tad vairs nebija laika, jo tur uzradās policija. viņiem gan nebija pierādījumu, toties šis bija pamucis, mani atstājot ar saviem pakalpiņiem un es zināju, ka mani nobeigs, jo patiesībā biju viņam par vecu , turklāt apnikusi un pārāk daudz zināju. tad nu es vienai no tām policistēm 'nejauši' parādīju netīro gultasveļu, kas nošķiesta ar asinīm tā, it kā uz tās zilonis būtu nokauts. pakalpiņi mūs nenodūra, kādā brīnumainā kārtā mēs tikām līdz iecirknim, mani kā līdzzinātāju apcietināja un ielika šaurā bezlogu alā. tad klāt pielika divus viņa pakalpiņus, es paslēpos tālākajā stūrī aiz restēm, zināju, ka nomiršu bada nāvē un centos iespiesties stūrītī, kurā ļauno nazis netika man klāt, turklāt man bija jāelpo ļoti ļoti klusu pamodos ļoti izbijusies, nevarēju paelpot, jo sanāca pārāk skaļi un ieraugot biedreni aplam nopriecājos. lūk arī Eskobars: