Esmu šausmīgi daudz samuldējusi visādus brīnumus, tā arī nenodevos grāmats lasīšanas priekiem, bet toties jau vismaz stundu kā lasu latest posts. Ir interesanti apzināties, ka ir tādas paralēlās dzīves, ka nav tikai tā, kas, lūk, man apkārt, kas manā telpā un viss. Ej nu sazin`, varbūt kaimiņtantei kas sakāms. Bet labi - nav labākais piemērs. Tātad apzināties, ka ir tik daudz dzīvju, katrā ir savs noskaņojums, savs stāsts, bet tās visas dzīves veido vienu lielu. Visas dzīves ir vienlaikus. Un tieši tas mani saista - pierakstītie murgojumi [lielākoties] ir šābrīža, tas nav kaut kas, kas noticis kaut kad nebūtībā, tas ir šobrīd!! Kustība. Šādi var uztaustīt kustības pulsu. Jāpiebilst, ka šovakar tas vairākumam tāds gurdeni murrājošs, piesmacis, attiecīgi ar mieru vai skumjām. Arī sentimentāls.

Bet solos to vairs nedarīt.
Ieradās vecumvecā vēlme klausīties vēl un vēl Sigur Rós. Teiksi: cik tad var?? Tomēr var! Sfuffle režīms visiem audio brīnumiem, ko no viņiem vien atradu PC. Šobrīd pavisam droši zinu, kam atvēlēšu tos nēģersantīmus.
Baba`s plate stāv jau teju gadu, tā arī nav sanācis noklausīties. Bet tas reiz būs neizbēgami jauks pasākums! ;)

Lai saldas miega peles!