Ieraksts nr2.

Māmiņ vēlējās būt lojāla pret darbadevējiem, un tā mēs šodien devāmies uz koncertu. Aptuveni nojautu, kas mani varētu sagaidīt, taču nē.. Dziedošu bērnu gūzma. Lai dzīve itin nemaz neliktos salda - dziedošu ķīniešu bērnu gūzma. Bija arī danči un spalgi tautas mūzikas instrumenti, bet doma tam visam viena - jutos patiesi līksma, ka esmu latviete, un kāpēc gan šodien iepirkto citramonu [26 sanči par 6 tabletēm un ibumetīn, ej kāst] atstāju mēteļa kabatā.

Ja arī otrajā koncerta daļa būtu ar ĶTR, toč būtu gājusi prom. Tā vietā lokālie bērnu deju kolektīvu grandi, kuri puslīdz nomierināja satrauktās ausis. Līdzsvarotība teju vai bija atgūta, bet kāds ***** bija izdomājis, ka finālā vajag "sadraudzības dziesmu/deju"  - RutuļNormunda dziedāto cāļu skaitīšanu. Sajutos kā agrīns Andris K., uzdodot sev dumjus jautājumus.