nelāgums piesities. snaikstos gar ledusskapi un pati netieku gudra, ko no viņa gribu. alu gribu, bet tā tur šoreiz nav. izēdu dzērvenes pūdercukurā. noskatījos winter classic hoķi, bet neredzēju nevienu no pieciem vārtu guvumiem, jo attiecīgajos brīžos būs bijusi novērsta uzmanība. miljono reizi sabildēju burbuļĒriku. noadīju pusi cimda. un secināju, ka man takš bail te ierakstīt vairāk par diviem teikumiem. [jā, tamdēļ garš ievads ar random atskaiti, lai neviens netiktu līdz šim teikumam :D] laikam pārāk rupjš siets prātā, ja jau visi "iedomājos" un "blahblahblah" izbirst cauri kā mazsvarīgi vai nepareizi domājoši.

reiz bija daudz vieglāk izspļaut visu, kas uz mēles. patlaban varu vien dusmās šņākuļot par to, ka netop skaidrs, kurā brīdī ieslēdzies filtrs, un kā no tā atsvabināties.

lab`, pietiks ņaukstēšanas. ar šodienas galvu secinu, ka 2012tā gaidīšanas/sagaidīšanas dienas tomēr bijušas gods godam, jo neesmu īsti droša, vai šis kaut vai vienu reizi izskanēja, pat ja с новим tika bārstīts uz nebēdu . :D

atcerējos piecus gadus vecu pagātni un skaidrs ir tas, ka būs jāaizbrauc vēlreiz uz šejieni. pietrūkums.