Runā, ka ārā esot briesmīgi auksti, bet jau tagad man ir skaidrs, ka pirms pavisam-pavisam aizmigšanas šajā >10 kvadrātmetru lielajā telpā logs tiks atvērts vaļā pēc pilnas programmas. Šai brīdī svarīgi ir palīst zem segas. Un viss. Ar kādu pusstundu šādai terapijai pietiks.

Pirmā janvāra rītā tā ap plkst. 17.00 pār mani nāca apskaidrība, ka viena no lielākajām dzīves baudām un vērtībām ir izpucēt zobus.

Pirmā javāra vakarā tā ap plkst. 23:15, ejot pa Barona ielu, cimperlīgi paslīdēju ledainā slīpumā, tamdēļ labais sāns/pēcpuse/plecs zilumos un guļams tas arī nav, jeij!

Un visubeidzot - vēl nuldevītajā man paguva pārskalot smadzenes par to, cik trekingi pa Himalajiem ir awesome, jezziņ, kādas 9 stundas no vietas!! Bet efekts ir. Gribas kalnus. Tāpēc šodien/vakar vārīju tomātu zupu. Sanāca diezgan okēj. Reku būs jēpēgā. Nākajamā piegājienā vajadzētu būt kārtīgai nokājāmgāžamajai, mhm!