Jēzus līgava

You wrote a letter and You signed your name
I read every word of it page by page
You said that You'd be coming, coming for me soon
Oh my God I'll be ready for You

I want to run on greener pastures
I want to dance on higher hills
I want to drink from sweeter waters
In the misty morning chill
And my soul is getting restless
For the place where I belong
I can't wait to join the angels and sing my heaven song

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=7urpH7vjYU0#!

Karoči - mēnesi padraudzējāmies, bija pazuduši uz pāris nedēļām - uzradās viens ar lauztu rociņu un noskūtu galviņu (bija tādi smuki, melni, viegli lokaini mati), stāsta, ka esot treniņā sasitis (nu nejau kāvies ar urlām, nē tak!). Atkal pazuda. Uzradās vēl pēc nedēļas - esot abi bijuši Zviedrijā ar prāmi no kautkādastur baznīcas. Prāmja apraksts atbilst īstenībai - laikam tiešām bijuši Zviedrijā. Viskautko stāsta jau agri no paša rīta, kad uzradušies. Ap pusdienlaiku saku, ka man derētu pastrādāt, lai iet pastaigāties. Šie saka, ka noteikti grib vēl parunāt, atnāks pēc stundas. Pēc trim stundām uzrodas viens, satraukti stāstot, ka otru noķērusi policija par konfekšu zagšanu veikalā. Ienāk iekšā, iesūtu viņu istabā, pati ieeju uz mirkli virtuvē. Iekšā kaut kāds čujs, ka kaut kas nav kā parasti. Šis saka, ka lejā ir vecākais brālis (nu viens no piecpadsmit brāļiem, par kuriem jau zinu), kurš gribot atnāk parunāt un pārliecināties, ka es esmu īsta. Es saku, ka augšā nenāks, iešu lejā runāt. Ejam abi. Nopļāpājam trijatā par to, cik zagt ir stulbi, ka viņi tak nepazīst nevienu laimīgu un bagātu zagli, ka dumji tak dzīvot ar sajūtu, ka vienmēr policija tevi meklē utt. PAr izlgītību parunājām, cik forši ir, ja prot lasīt. Pēc stundas sapratu, ka puika visu šo sarunu stāvējis ar manu skaisto Nokia N8 kabatā. :)
Oh well...pirmo pusstundu, kad nespēju aptvert, ka ceturtdaļa no manas dzīves zudusi (divas ceturtdaļas ir mans lap-tops, viena c.-mans maks), domāju, kā labāk aprēķināt atspārdīšanas vietu un laiku...un tad padomāju - well..Dievs! Ja jau Tu man šito visu uzsūtīji, tad, lūdzu, rūpējies pats par savu telefonu un mūsu puikām. Sūti viņus atpakaļ vai dari jebko, kas, Tavuprāt, ir vajadzīgs, lai viņiem atnāk prātiņš mājās.
Interesanta pieredze, kad nav NEVIENA kontakta un tuvākie cilvēki izgājuši offline. Kapsulācija. :) Pastāstīju policijai (viņi, protams, papriecājās, ka esmu no Marsa, ja jau laižu visādus homeless peeps mājās), bet visādi citādi mums bija jauka saruna. Apsolījās darīt, ko var. Vakarā izdomāju, ka vispār jau tā to nevar atstāt - puikām jāzina, ka no draugiem (īpaši jau - no manis) nezog. Aizbraucu naktī ciemos un dusmīgi dauzījos uz durvīm. Atvēra tas, kurš nenozaga, sabijies teica, ka neko nezinot un ka nemūžam no manis nebūtu zadzis. Es jau zinu, bet teicu, lai pabrīdina to otru, kad satiek, ka gribu telefonu svētdien pusdienlaikā atpakaļ. Neieradās. Ieradās trešdien tas pats, kas nezaga. Prasa, ko darīšu,ja viņš atvedīs to otru. Saka, ka negrib nostučīt. Attaisnojas, ka otrs dumiķis, ka viņš nekad nebūtu no manīm zadzis. Vēl pēc nedēļas satiku šo naktī uz ielas. Atkal parunājām. Vainīgais tā arī nav rādījies. Policija šovakar dodas pie viņa vēlreiz ciemos.
Epopeja. Stāsts vēl ir tikai pašā sākumā. :)

Gribu Iphone. Nokia sux anyway :D

Lai dzīve nebūtu pārāk parasta, pēc lūgšanas "Dievs, davaj - lai šim braucienam tramvajā ir jēga", esmu iemantojusi divus bērnus. Izdošu grāmatu "Kā tikt pie bērniem piecās minūtēs". Redziet, bērnus atrod nevis kāpostos, bet tramvajā! Iekāpa, "piesējās" un tagad laikam sanāk, ka īsti neatsiesies. Jau pāris nedēļu esmu mamma/krustmāte diviem mazpadsmitgadniekiem puikām. Stāsta man, ka viņiem esot sešpadsmit, izskatās un uzvedās uz divpadsmit. Teica, ka nevarot iet mājās, jo tur visi dzerot. Vakar biju apciemot viņu mammu - ir jau grūti sievietei ar nedefinētu skaitu bērnu, ja neprot lasīt, rakstīt un nav darba. Puikām arī švaki ar lasīšanu. Nezinu, kā savos piecpadsmit davilka līdz sestai klasei, ja neprot izlasīt uzdevumu. Alkohols un cigaretes jau arī neveicina smadzeņu darbību laikam.

Ko tālāk? Nu ceru, ka izdosies iemānīt, ka izglītība vispār ir forša. Pagaidām tusējamies, pļāpājam, baudām vasaru (t.i.ejam garās pastaigās, pa ceļam streļījot cigaretes no katra otrā pretimnācēja). Mēģinu pierast, ka dauzīt ceļa zīmes un spļaudīties uz trotuāra ir normāli. Tāpat kā šūpoties uz visaugstāko bērnu šūpolēs.

Nezinu Dieva plānu uz manu treniņu pusaudžu audzināšanā (laikam trakākais vecums - viss, kas galvā (pārsvarā - pornogrāfija), tas uzreiz uz mēles un nekādos padomos vispār neklausās), bet turpmāk apdomāšu divreiz, pirms lūgšu Viņam jaunus uzdevumus pasaules glābšanā :)

Lovin' my life! Yeah! :D

http://folkklubs.lv/lv/programma/icalrepeat.detail/2012/06/06/986/3/danu-vakars

RIX - TGL 25.05.12.
TGL - RIX 29.05.12.

Es domāju, ka piegdienas pēcpusdiena pēc trijiem ir piemērots laiks, lai sāktu malkot vīnu. Kolēģi arī tā domā. (y)

Sociālisms
Tev ir 2 govis. Tu vienu atdod savam kaimiņam.

Komunisms
Tev ir 2 govis. Valsts savāc tās abas un iedod Tev pienu.

Fašisms
Tev ir 2 govis. Valsts savāc tās abas un pārdod Tev to pienu.

Nacisms
Tev ir 2 govis. Valsts savāc abas un nošauj Tevi.

Birokrātisms
Tev ir 2 govis. Valsts savāc abas, nošauj vienu, izslauc otru un izlej visu pienu.

Tradicionālais kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu vienu pārdod un nopērc bulli. Tavs ganāmpulks palielinās un ekonomika aug. Tad Tu vienu pārdod un aizej pensijā un dzīvo no nopelnītā.

Amerikāņu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu vienu pārdod un otru piespied ražot pienu kā no 4 govīm. Vēlāk tu nolīdz konsultantu, lai izanalizētu kādēļ govs ir mirusi.

"Enron Venture" kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu pārdod trīs govis savai publiskajai akciju sabiedrībai izmantojot akreditīvu ar bankas kontu, kas ir atvērts uz Tava brāļa vārda, lai pēc tam izmantojot parāda un paša kapitāla spekulācijas publiskajā piedāvājumā, tādā veidā atgūstot 4 govis, ar nodokļa atvieglojumu par 5 govīm. Piena kvotas par sešām govīm tiek pārdotas un nauda nosūtīta izmantojot kā starpnieku Kaimanu salās esošo kompāniju, kur Tev zināms slepens akciju turētājs pārdod atpakaļ kvotas par 7 govīm Tev piederošai kompānijai. Gada pārskatā uzrādās, ka Tavai kompānijai pieder 8 govis ar iespēju turēt vēl devīto. Tu vienu govi pārdod, lai nopirktu sev Savienoto Valstu prezidentu, atstājot sev 9 govis. nav nekādu spēkā esošu atskaišu, kas spētu pierādīt, ka tā nav. Tad publiskajā piedāvājumā tiek nopirkts Tavs bullis.

Andersena modeļa kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu viņas uzšķērd.

Franču kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu sāc streiku, noorganizē grautiņu, bloķē ceļus jo Tu gribi arī trešo govi.

Japāņu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu maini to ārējo izskatu samazinot tās līdz 1/10 to sākotnējā izmēra un saražo 20 reizes vairāk piena. Tad tu izveido gudri izstrādātu multeņu tēlu nosaucot to par "GOVKIMONU", un virzi to pasaules tirgū.

Itāļu kapitālisms
Tev ir 2 govis, bet Tu nemaz nezini kur tās ir. Tu labāk izlem ieturēt pusdienas.

Krievu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu izskaiti tās un saproti, ka Tev ir 5 govis. Tu pārskaiti tās vēl vienu reizi un saproti, ka nu Tev ir 42 govis. Tu pārskaiti tās vēlreiz un saskaiti 2 govis. Tu atver vēl vienu šņabja pudeli.

Šveiciešu kapitālisms
Tev ir 5000 govis. Neviena no tām nepieder Tev. Tu liec maksāt citiem par to uzturēšanu.

Ķīniešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu nodarbini 300 slaucējus un ziņo, ka Tev ir ļoti liela govju produktivitāte. Tu arestē žurnālistu, kurš apgalvo pretējo.

Indiešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu viņas pielūdz.

Britu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Abas ir trakas.

Irākiešu kapitālisms
Visi domā, ka Tev ir daudz govis, bet Tu saki, ka Tev nav nevienas, bet neviens Tev netic un aizbumbo Tavu valsti atpakaļ akmens laikmetā. Tev vēl joprojām nav nevienas govs, bet vismaz Tu tagad esi daļa no demokrātijas.

Jaunzēlandiešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tā pa kreisi šķiet diezgan seksīga.

Austrāliešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Bizness izskatās labi. Tu aizver ofisu un dodies iedzert dažus svētku aliņus.

Vāciešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Ar gēnu inženierijas palīdzību Tu panāc, ka tās dzīvo 100 gadus, ēd vienu reizi mēnesī un slauc pašas sevi.

Latviešu kapitālisms
Tev ir 2 govis. Tu vienu nokauj, otru atstāj pusdzīvu lai samazinātu izdevumus, aizņemies no kaimiņa sienu, lai pabarotu pusdzīvo govi un turpini slaukt pienu kā pa divām govīm.

Lasot šo http://www.cehs.lv/2012/04/velosipedisti-sabiedribas-padibenes/ atcerējos, ka man tak Barona ielā vienu dzīvokli apgrūtina mana velosipēda klātbūtne. Tagad, kad ir pašai kur dzīvot, derētu iet un savākt laikam...

Reti kas man vēl svarīgs no šīs zemes lietām, bet šī viena ir - šodien saņēmu līdz šim svarīgāko sertifikātu. RTU inženiera diploms knapi spēj blakus stāvēt. Un tas ir brīnums, ka esmu tur, kur esmu. A free gift of Heaven! Prieciņš!

ak jā, no patiltes esmu pārvākusies uz mīlīgu divistabu dzīvoklīti. Varētu jau aicināt visus ciemā, bet kam ta vairs interesē nākt, ja neatrodos Vecrīgā :D Bet Āģītis ir mīlīgs. Atpūšos no dzīves...faktiski jau pēdējo pusgadu atpūšos no dzīves. Man šķiet, drīz arī būšu gana atpūtusies. (sun)

Turiet īkšķi, lai beidzot arī sāk nākt nauda. Cik ta ilgi var pārtikt no skaistām domām un lieliem plāniem :D

Iemetu acis vecajos ierakstos un pamanīju interesantu sakritību - mans pagājušā gada priekbļāviens par ziemas beigām izdvests tieši 10.martā. Vai pavasaris vienmēr atnāk vienā un tajā pašā laikā? :)
http://klab.lv/users/nenormaaliigaa/418224.html

On top of having no more money, no flat and no personal belongings whatsoever, my car broke down in the middle of a street... and then I noticed my only pair of boots has a rip on the right side. God, can I have a vacation? I need to be in Paris on April 13-15 and I haven't got my ticket yet. I'm rather sure I won't get them sold to me for my remaining 20 Lats. Šitā pasaules glābšana dārgi izmaksā, vai zinies! Un tad vēl tauta brīnās, ka man, sludinot pie luterāņiem Talsos, pasprūk pa lamu vārdam...a ko lai citu saka, kad jāstāsta par bijušo dzīvi bez Dieva? :)

(sun)
wiiiiiiiiiiiiiiPAAAAAAAVASAAAAAAAARS!!! Pirmdien dzirdēju putniņus kokā čivinām. (sun) (clap) wiiiiiiii

A Tu esi kādreiz kā apsūdzētais liecinājis drošības policijā?



#mylifeisanactionmovie

Rīt aprit tieši mēnesis, kopš dzīvoju uz dīvāna ar vienu drēbju maisu (RIMI zīmols). Visas man ever piederošās mantas tagad atdusas šķūnī starp āboliem (man pat bail domāt, kas notiek ar drēbēm, grāmatām un ledusskapja saturu pēc ilgas dzīves laukā) :D Labi, ka pasi izraku no tās kaudzes laicīgi! Vēl nav atnākusi apskaidrība par to, kur vēlos dzīvot turpmāk, toties ir atnākusi apskaidrība par "ŠOPINGS Nr.2!!!" wiiiiiiii (nu es tagad smuki izskatos un tā) :) āaaa un vēl es izdomāju, ka laiks kļūt par blondīni. jesssss. vēl jāpaprasa iepriekšējai darbavietai, kādēļ man ir tik mazs bezdarbnieka pabalsts. a jaunajā darbā laikam beidzot spīd pirmie apgrozāmie līdzekļi. un vizītkarte :D

nu kas vēl tāds interesants...ak, jā! aizvakar atradu iemeslu, kādēļ man pēdējā gada laikā progresēja depresija (nu visu laiku nevarēju saprast, kādēļ nav happī fīlinga, kaut arī viss it kā ir mega kruta). nu re - tagad atkal ir kruta. Pēdējās trīs dienas lēkāju, izdodu pterodaktila skaņas un smaidu par lietutiņu.
Pagājušais gads bijis brīnišķīgākā mācībstunda manā dzīvē. Tik brīnišķīga, ka tās lielumu pat nevaru aptvert. Tik skaisti tas izklājas pie kājām, skatoties tagad atpakaļ, tagad, kad esmu ārā no šīs "mācībstundas". Pa brīžam jau neizturēju...pašai tagad bik žēl, ka nenoturējos tās dažas reizes nepanīdējusi par to, cik sūdīgi. Zināju tak, ap ko ģēlas grozās...bet tāpat grūti. varbūt nākamreiz noturēšos, jo vispār jau paliks tikai grūtāk. Ceru, ka izdosies laicīgi pamanīt to, kurš dur adatas sirdī, atņemot galveno, kas līdz tam ļāva uz to dzīvi skatīties ar prieku. Vot. tik nemanāmi, ka pat nezināju, ka ir adatas sadurtas,pa kurām lēnām, lēnām notek asinis. un tad brīnos, kādēļ kļūst arvien skumjāk un grūtāk. nu re, ieraudzīju, ka ir adatas, izrāvu - asinis vairs nenotek un ir ūber mega forši. Tik ūber, ka atkal jūtu. jūtu, ka sirdī ir prieks. Tāds vienkāršs, beznosacījuma prieks par visu un neko. Nākamreiz viņš izdomās citus veidus, kā mani pievilkt pie zemes, bet nu...ceru, ka pamanīšu laicīgāk, ka nelidoju - sajūtu atpazīšana. mhm.

pilī vai būdiņā - zināt iemeslu, just jēgu, baudīt, starot!

LJG!

Tā kā joprojām dzīvoju (paldies Iužulim) uz dīvāna, jāsvin publiskajā telpā. Ja Tu, draugs, vēlies nosvinēt kopā ar mani, esi laipni gaidīts pievienoties jautram svinētāju bariņam 21.decembrī 20:00 Folkklubā Ala, Rīgā, Smilšu ielā 16 (pēc 21:00 tur sākas folkdanči lielākai jautrībai).

Visi sen nesatiktie - ļooooti ceru uz foršu atkalsatikšanos!

Ņemot vērā, ka visas man ever piederošās mantas stāv kaut kur noliktavā, laiks iegādāties jaunu izskatu. All dressed to kill - check. :)

All happy?
CHECK!

So it actually is going more insane!

Esmu uz ielas, t.i., manas mantas dzīvo kaut kādā busiņā Rīgas nomalē un es ar saviem kaķiem guļu uz draudzenes dīvāna. Eju šopingā, jo ceturto dienu vilkt tās pašas drēbes kaut kā vairs nešķiet stilīgi.

Damit! Atradusi brīdi dzīvē, kad parakstīties uz uzticības treniņiem!!! lol

:)

Ja jau ir pārmaiņas dzīvē, tad lai ir - Dievs teica, ka laiks izvākties no Vecrīgas. Es teicu "OMG, You're so right!" - un uzteicu līgumu. Tagad sapratu, ka otrdien pēdējā diena, bet man vispār nav ne jausmas,kur GRIBU dzīvot turpmāk! Viņš man arī nesaka, kur man doties, es arī nezinu, ko varu atļauties, ņemot vērā, ka nav ne jausmas, cik es pelnu. Kinda silly - sēžu un gaidu norādījumus...nu it kā jau zinu, ka vispār būs baigi labi,bet vienalga mazliet nekomfortabli tādā neziņā dzīvot.

Mans Mīļais taisa man uzticības treniņu laikam - cik gatava esmu sekot Viņam pat tad, ja nav nekādas taustāmas drošības par rītdienu. Lai nu par ko, bet par garlaicību sūdzēties točna nevaru. Šorīt, mazliet pēc pusnakts, piemēram, bridu Baltezerā,jo vienam bērnam sagribējās "peldēt". Notikumi pieaug intensitātē tik ļoti, ka man jāturās ar abām rokām pie zemes, lai nepazaudētu līdzsvaru un skaidru skatu. :)

I hope the final chapter (or at least a nice break) of this story is soon taking place...otherwise it's getting way too intense! :)

RIX - BRU 25.11.
BRU - RIX 03.12.

wiiiiiiiiiiii (sun)

Y: man piedāvāja seksu trijātā
Krl: looooooool, kurš?
Y: nē :D
Krl: kurš tad?
Krl: u can be open with me
Y: aha, zinot, ka tu postē mūsu skaiplogus blogā....
Krl: :D

Vakar ar pēdējo darba dienu saņēmu teju desmit priecīgus "wiiiiiiiiapsveicuarpēdējodarbadienu!". Šodien ar pirmo neviens nesveic... :)

Vispār jau neviens vēl nezina, kur es tagad strādāju...interesantākais, ka es arī tā īsti nezinu, vai un kā te strādāju...jā. Darbavieta TBD (to be defined)...darba pienākumi arī TBD. :) Kaut kā pēkšņi nezinu, kas mani sagaida rīt un parīt...vispār mazliet jokains skats uz pasauli (nu tas pasaules gals arī te figurē vēl joprojām kā opcija un darbības virziens). Vienīgais, ko zinu - ka Viņš mani ir izvēlējies. Un ka man tas vēl vairāk jāapzinās, jāatceras ikdienā un jāpielieto praktiski.
NAv ne slikti, ne labi sajūtu ziņā. Tā neemocionāli. Neko nejūtu. Man uz laiku noņemta konstantā Laimes sajūta. Dīvaini. Mācos nebūt atkarīga no sajūtām,bet paļauties uz faktiem. Uz to, ko zinu, esmu pierādījusi un piekritusi.

I know that my day of Happiness is near! :) (sun)