Jēzus līgava

Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (III) Ēra Zalcmane
Žurnāls Psiholoģijas Pasaule (2003)

Pasaule ir krāsaina. Krāsa – tā ir atstarota gaisma. Kaut gan ikdienā mēs par to daudz nedomājam, ikviens no mums atrodas nemitīgā krāsu ietekmē, jo katra krāsa atšķirīgi iedarbojas uz cilvēka smadzenēm. Kad mēs redzam kādu krāsu, mūsu smadzenēm pienāk noteikts signāls. Piemēram, ļoti spilgtas, košas un spožas krāsas iedarbojas uz to smadzeņu daļu, kas atbild par muskuļu darbību un kustību sistēmu. Slavenais arābu ārsts Avicenna, veidojot krāsu diagnostiku, atklāja, ka siltās, sarkanās krāsas uz cilvēku iedarbojas uzbudinoši, bet vēsās, zilās – nomierinoši. Arī amerikāņu ārsts Edvīns Bebits 1878. gadā grāmatā “Gaismas un krāsas tera­pija” aprakstījis krāsu psihofizioloģisko iedarbību. 1958.gadā Roberts Džerards eksperimentāli pierādīja, ka sar­kanā krāsa paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, bet zilā krāsa pazemina asinsspiedienu. Daudzi mūsdienu ārsti un zinātnieki laboratorijas apstākļos ir pētījuši dažādu krāsu iedarbību uz cilvēka emocionālo stāvokli un fizioloģiskajiem procesiem. Franču ārsti M.Vaiss un M. Šavelli savās laboratorijās un klīnikās ir pētījuši krāsu ietekmi uz cilvēka veselību. Savā praksē viņi bieži vien izmanto krāsainas gaismas terapiju. Pētījumi turpinās. Aizvien jauna informācija apstiprina un papildina cilvēces zināšanas par krāsas spēku un to nozīmi mūsu dzīvē.



Dzeltenā krāsa

Tā ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto. Šī krāsa cilvēkam palīdz izprast un sasniegt gan garīgās, gan materi­ālas vērtības. Tā ir ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā, lai varētu sasniegtu mērķi.
Krāsu analītiskajā psiholoģijā dzeltenā krāsa norāda uz tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši­nāšanas. Šī krāsa liecina arī par cilvēka vēlmi atrast dzīves jēgu un paplašināt komunikācijas sfēru. Šī krāsa ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kam grūti uzsākt sarunu, izteikties un dibināt kontaktus. Tā attīsta komunikabilitāti.
Eižens Laube ir apgalvojis, ka dzeltenā krāsa izsaka lielu prieku, dzīvību un sauli, bet netīri dzeltenā krāsa mito­loģiski nozīmē greizsirdību, skaudību, neuzticību un ķildas. Tāpēc vienmēr, runājot par krāsām, ir jāņem vērā, vai runa ir par gaišu, tīru spektra toni vai par jauktu un netīru. Pēc Edvīna Bebita krāsu un gaismas teorijas, tīri dzeltenā krāsa ir labvēlīga un dziedinoša. Tā aktivizē nervu sistēmu un smadzeņu darbību. Dzelteno krāsu dēvē arī par intelekta krāsu, jo tā veicina intelektuālo attīstību.
Bebits uzskata, ka dzeltenā krāsa ir pati gaišākā spektrā un sevī ietver dinamiku. Tā ir kā atslēgas krāsa mūsu nervu sistēmai, jo aktivizē to. Šī krāsa stimulē limfātisko, asinsrites un gremošanas sistēmu. Èpaši tā stimulē aizkuņģa dzie­dzera un zarnu darbību.
Dzeltenās krāsas pozitīvās izpausmes ir veiklība, apķērība, prieks, oriģinalitāte, uzņēmība, godīgums un pārliecinātība par sevi.
Dzeltenajai krāsai ir daudz dažādu nianšu un nokrāsu, bet maksimāli pozitīva izpausme ir tikai tīri dzeltenajam (spektrālajam). Tiklīdz dzeltenai krāsai tiek piejaukta brūngani pelēka, zaļganpelēka vai melna krāsa, dzeltenā kļūst netīra un iegūst negatīvu nokrāsu. Šādi toņi ir saistīti ar žēlabām, sūdzībām, neapmierinātību, neuzticību. Cilvēki šādu toņu ietekmē jūtas nemīlēti un nelaimīgi. Šādas krāsas nianses ir saistītas ar gremošanas traucējumiem un pro­blēmām personīgajā dzīvē.
Tā attīra un atjauno organisma vitālos spēkus, labi palīdz depresijas ārstēšanā, kā arī atjauno ticību saviem spēkiem.
Nespodra, netīra dzeltenā krāsa ietver ļoti daudz negatīvu aspektu, piemēram, noskaņo uz sarkasmu, neuzticību, nosodījumu, nodevību. Viduslaikos netīri dzeltenā krāsa bija kā zīmogs un tādas krāsas apģērbu lika nēsāt nodevējiem un prostitūtām. Negatīvajā aspektā dzeltenā krāsa ir kā fanātiķis, kas pārliecināts par savu misiju un kārtības iedibināšanu.
Tīri dzeltena krāsa simbolizē prātu, gudrību un prasmi risināt problēmas. Tā aktivizē pozitīvo domāšanu un intuīciju.
Dzeltenās krāsas pozitīvo ietekmi cilvēks var gūt dzeltenās gaismas ietekmē, atrodoties dzeltenā interjerā, valkājot koši dzeltenu apģērbu, vērojot dzeltenus ziedus.

Pēc amerikāņu psihoterapeita M. Ēriksona domām, krāsu vizualizācijai ir īpaši svarīga nozīme. Ja cilvēks savā iztēlē priekšstata krāsu fonus, formas un objektus, dažādus tēlus, šie iztēles kairinājumi darbojas daudz spēcīgāk nekā reālie.



Zaļā krāsa

Šī ir harmoniska krāsa. Sievieti zaļā gandrīz nekad nespēj ietekmēt apkārtējā vide. Zaļās drēbēs bieži ģērbjas karalienes, princeses. Šādas sievietes pieprot smalku pavešanas mākslu, bet to vislabāk pārzina tikai vīrs vai ļoti tuvs draugs. Vīrieši, kas valkā zaļas drēbes, ir uzticīgi un iejūtīgi., uz viņiem var droši paļauties.
Zaļā ir nemirstības un dabas krāsa. Tā simbolizē at­dzim­šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi.
Zaļā krāsa rodas no dzeltenās un zilās sajaukuma. Jo vairāk zaļajā būs dzeltenās krāsas, jo dinamiskāka un aktīvāka tā būs. Ja pārsvarā būs zilā krāsa, tad zaļā būs vēsāka, mierīgāka, statiskāka.
Zaļā krāsa simbolizē harmoniju un līdzsvaru, jo tā stabilizē gan fizioloģiskos, gan psihiskos procesus. Šī krāsa ļauj apjaust savu veselumu un visaptverošu mīlestību. Zaļās krāsas ietekmē vieglāk veidot savstarpēju izpratni un saprašanos. Zaļā krāsa atrodas pastāvīgā attīstībā, tāpēc ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. “Viss zaļais aug.” Tā ir krāsa, kas atjauno.
Zaļā krāsa ir kā pāreja un tilts starp karstām – magnētiskām –krāsām (sarkanu, dzeltenu, oranžu) un aukstām– elektriskām (gaiši zils, zils, violets).
Zaļā krāsa vienmēr meklē sadarbību un saskarsmes punktus.
Zaļā krāsa sevī ietver lielu vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Tā vēlas gūt atzinību un ievērību. Zaļā krāsa iedvesmo un simbolizē arī dzīves lidojumus un kritumus. Tā ir orientēta uz dabas ritmiem, un tai piemīt spēcīga paškontrole. Šai krāsai ir izteiktas spējas atjaunot līdzsvaru un noturēt to starp saprāta interesēm un sirds emocijām. Tā vislabāk atspoguļo emocionālo stāvokli. Ja līdzsvars tiek nojaukts, tas var novest pie sirds saslimšanām.
Zaļā krāsa ir simbols uzplaukumam – īpaši biznesā. Tā ir arī finansiālās un materiālās labklājības krāsa.
Nepatika pret zaļo krāsu var norādīt uz neapmieri­nā­tību ar savu emocionālo stāvokli, neatrisinātām smagām savstarpējām attiecībām, nesaprašanos vecāku un bērnu starpā, taču tieši šī krāsa palīdz kliedēt negatīvās emocijas.
Žēlsirdību, iecietību, piemērošanos simbolizē smaragd­zaļā krāsa. Šī krāsa saistīta ar garīgumu un mate­riālās labklājības izpratni. Šī krāsa palīdz izjust, ka dzīve ir skaista.
Zeltaini zaļais sastāv no dzeltenās un zaļās krāsas. Ar šīs krāsas palīdzību var līdzsvarot uzbudinātu veģetatīvo nervu sistēmu.
Zaļā krāsa palīdz organisma reģenerācijas un atjauno­šanās procesos. Krāsu terapijā to izmanto galvenokārt tāpēc, lai mazinātu uzbudinājumu, nemieru, trauksmi. Šī krāsa ietekmē simpātisko nervu sistēmu, līdzsvaro asinsspiedienu un sirdsdarbību.

Dažādi zaļās krāsas pasteļtoņi ir piemēroti dzīvojamām telpām. Šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.
Zaļajai krāsai ir daudz nianšu, tā var būt siltāka vai vēsāka atkarībā no zilās un dzeltenās krāsas pārsvara. Ikviens var piemeklēt un izvēlēties sev tīkamāko zaļo toni.
Lai pastiprinātu zaļās krāsas efektu, mēdz izmantot komplimentārās krāsas akcentu. Zaļajai pretkrāsa ir sarkanā. Neliels sarkanās krāsas laukums vai triepiens zaļo krāsu padarīs īpaši spilgtu, intensīvu un iedarbīgu.
Apvienojot krāsu vizualizāciju ar zīmēšanu, iespējams panākt radošo spēju aktivizāciju, kas rosina iztēli, asociatīvo domāšanu un labās smadzeņu puslodes aktīvu darbību.
Krāsu valoda ir unikāla, un ir labi, ja varam tajā ieskatīties un saulē mirdzošā rasas pilienā ieraudzīt vara­vīksni.



Oranžā krāsa

Šīs krāsas viļņu garums 590–610 nm. Oranžais sastāv no dzeltenā un sarkanā. Oranžā safrānkrāsa no pašiem senākajiem laikiem ir simbolizējusi atklātu dievišķu mīlestību un Dieva mīlestības (sarkanā) savienību ar vārdu (dzelteno). Šī krāsa simbolizē arī visas zinātnes un mūzas. Grieķu rītausmas dievietes Ēosas (romiešu – Auroras) šalle, tāpat kā mūzu apģērbs, bija zeltaini oranžā krāsā, un tā bija svēta tradīcija. Kristietībā safrāna un oranžā krāsa bija Dieva simboli, kas piepilda sirdi un dvēseli. Dzelteni oranžā krāsa simbolizē arī cilvēka savienību ar Dievu.
Oranžās krāsas pozitīvais aspekts ir spēks, žēl­sirdība, iecietība, neizsīkstoša enerģija, sabiedris­kums un taisnīgums. Bet, pārsātinoties ar šo krāsu, parādās tās negatīvais aspekts – lepnums, tieksme ņemt un neatdot parādus, pašattaisnošanās.
Liliana Bonda uzskata, ka oranžā krāsa atbild par fizioloģiskajām vajadzībām un nepieciešamību, rada ticību sev. Tā ir impulsīva, uzstājīga, optimistiska un draudzīga krāsa, kas simbolizē pētniecisku prātu un intelekta attīstību. Šī krāsa dod iespēju paplašināt izziņas robežas ar aktīvu, radošu darbību. Tā ir arī mērķtiecības krāsa, kas virza uz priekšu, neļaujot sēdēt malā, paslēpties no pro­blēmām, bet liekot aktīvi darboties un risināt samezglotas situācijas. Dzeltenais palīdz izgaismot pagātnes notikumus un konfliktus. Antipātijas pret šo krāsu var liecināt par nemitīgu emociju un jūtu apvaldīšanu un aizvainotu pašcieņu. Taču tieši oranžā krāsa dos spēku un līdzsvaru smagu zaudējumu brīžos un bēdās, palīdzēs pārvarēt nepatīkamus satricinājumus un personiskos apvainojumus. Tā arī palīdzēs atklāt apslēptas emocijas un atbrīvoties no spriedzes. Nepatika pret šo krāsu var norādīt uz bailēm un nedrošību doties uz priekšu, uz pagātnes sāpju un problēmu apslāpēšanu un nevēlēšanos tās risināt. Šīs emocijas bieži var būt saistītas ar tuvu cilvēku zaudējumu, aizvainojumu un netaisnības izjūtu.
Pēc Liliānas Bondas pētījumiem, oranžā krāsa līdz pārvarēt bailes un nedrošību. Èpaši labvēlīgi tā iespaido nerunīgus un noslēgtus bērnus, jo rosina viņus komunikācijas procesā kļūt drošākiem, atvērtākiem, pārliecinātākiem. Tā aktivizē ekstraversiju un komunikāciju.
Pēc ārsta E. Bebita krāsu terapijas ieteikumiem, oranžā krāsa palīdz depresijas, noslēgtības gadījumā, jo veicina emociju atbrīvošanos. Šīs krāsas gaismas stari izraisa pozi­tīvu terapeitisku efektu bronhiālās astmas, bronhīta, epilepsijas un reimatisma ārstēšanā, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas orgānu un nieru darbību.
Dzintara krāsa palīdz novērst šaubas un aizdomīgumu, rada pārliecību par sevi, stimulē prāta un gara darbību.
Savukārt persiku krāsa ir harmonijas un līdzsvara krāsa. Tā rada labvēlīgu vidi draudzīgiem kontaktiem. Šī krāsa visai labvēlīgi ietekmē pusaudžus, kas vēl nav izvēlējušies savu dzīves ceļu. Tā dod arī pārliecību par saviem spēkiem un apdomību pirms lēmumu pieņemšanas.
Èpašu oranžās krāsas pozitīvo, vitālo enerģiju var izjust, vērojot saulrietu vai saullēktu, oranžus ziedus, ugunskuru. Iedarbīga ir arī zīmēšana un gleznošana ar dažādiem oranžās krāsas toņiem, kā arī vizualizācija par šo krāsu. Protams, var izmantot arī oranžu apģērbu, taču ne katram tas piestāv, tāpēc dažādi oranžas krāsas aksesuāri, interjera detaļas, augļi vai ziedi var kompensēt šīs krāsas trūkumu apkārtējā vidē.
Spilgts, oranžs sienu krāsojums vairāk būs piemērots kafejnīcai vai kādai citai sabiedriskai telpai, kurā cilvēki neuzturas ilgstoši. Ir jāievēro, ka cilvēks, ilgstoši atrodoties intensīvas, spilgtas krāsas ietekmē, ātri var pārsātināties ar to, tā ka parādās nervozitāte, uzbudinājums un galvassāpes. Tāpēc dzīvoklī labāk izvēlēties gaišākus, mierīgākus oranžos pasteļtoņus. Šī krāsa telpā rada siltu, mājīgu un radošu gaisotni, veicina draudzīgas un optimistiskas sarunas.



Sarkanā krāsa

Sarkanās krāsas viļņu garums ir 650–780 nm. Sarkanajai krāsai ir daudz nokrāsu. Visgaišākie sarkanie toņi ir sārtais, aveņkrāsas un uguns sarkanais. No citiem šie toņi atšķiras ar izteiktāku aktivitāti.
Sārtā – tā ir skanošākā no sarkanajām krāsām. Tā sti­mulē jutekliskumu, iztēli un mērķtiecību.
Aveņkrāsa – sarkanais ar nelielu zilganu nokrāsu – necīnās ar dzīvi, bet mīl to. Tā ir vairāk individualitātes, nevis pūļa krāsa. Šī krāsa veicina atklātību un ticību saviem spēkiem.
Ugunskrāsa, kas atrodas vidū starp sarkanajiem pustoņiem, ir dedzinoši spilgta. Tajā manāma neliela oranžās krāsas klātbūtne. Uguns krāsa attīra tāpat kā ar uguni, tā atšķiras ar lielu mērķtiecību, gribasspēku un dedzīgumu.
Teds Endrjūss uzskata, ka tīri sarkanā iedvesmo fizisko dzīvi, vairojot adrenalīnu un gribu uzvarēt. Tīri sarkanajam raksturīga neizsīkstoša enerģija, nepārtraukta kustība. Cilvēku evolūcija uz zemes nebūtu iespējama bez sarkanās krāsas. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu.
Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība.
Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsā­tinā­šanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu.
Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar kaislību, kas nes gandarījumu, bet negatīvajā aspektā tā ir saistīta ar dzīvniecisku instinktu un izvirtību.
Sarkanā krāsa ir orientēta uz izdzīvošanu un paš­saglabāšanos, tā izjūt vajadzību pēc taisnības, tā ir “lielais reformators”, tās ugunīgais spēks sadedzina visu netīrību, taču šī krāsa var būt arī kara simbols, jo var izraisīt karu, lai iegūtu varu. Asins sarkanais var būt arī diktatūras simbols. Toties pozitīvajā izpausmē tā var uzupurēties draudzības vārdā. Tā iet kā kareivis, kas gatavs atdod dzīvību par biedriem. Sarkanā krāsa var būt egocentriska, negatīvajā aspektā izpaužoties ar galēju neiecietību un vēlēšanos visus izgrūstīt. Taču šī krāsa izraisa nepārvaramu vēlmi ielūkoties dziļumā, tā ir kā pētnieks ar lielu enerģiju un dzīvesprieku.
Pēc E. Bebita krāsu mācības, sarkanā krāsa īpaši ietekmē asins sastāvu un asinsriti. Tā labvēlīgi iespaido hemoglobīna līmeni (emocionālā līmenī anēmija ir saistīta ar tonusa pazemināšanos), jo paaugstina tonusu un asinsspiedienu. Tā iedarbojas arī uz ķermeņa temperatūru. No sarkanās krāsas vajadzētu izvairīties, ja cilvēks tikko kā ir pārcietis smagu satricinājumu vai jūtas aizkaitināts. Arī ilgstošas pārpūles un nervu sasprindzinājuma gadījumā šī krāsa nav vēlama. Taču, ja ilgstoši jādara garlaicīgs darbs vai jāatrodas nospiestā situācijā, tad šo krāsu var lietot uzmundrinājumam. Šī krāsa palīdz arī pārvarēt kautrīgumu, to var izmantot situācijās, kad grūti pieņemt lēmumu.
Krāsu psiholoģijas nodarbībās sarunājoties ar studentiem par sarkano krāsu, nākas dzirdēt visdažādākos viedokļus. Vieniem šī krāsa šķiet īpaši svarīga un nozīmīga, citiem – kaitinoša un traucējoša. R. Asadžioli šai sakarā teicis, ka viss ir atkarīgs no mūsu temperamenta, veselības stāvokļa un individuālās konstitūcijas. Tā, piemēram, kāda studente raksta, ka viņas dzīves krāsa ir sarkanā, jo tā palīdz pārvarēt daudz grūtību: “Tā mani iedrošina, palīdz būt aktīvai. Manā apģērbā vienmēr ir bijis un būs sarkanais tonis. Vienmēr to velku uz darba pārrunām un svarīgiem notikumiem. Tā palīdz veiksmīgi pabeigt iesākto darbu.” Turpretī kāda cita viņas studiju biedrene izjūt nepatiku pret koši sarkanu un oranžu krāsu, jo tās šķietot uzkrītošas un naidīgas. Savu nepatiku pret spilgtu sarkano šī meitene skaidro ar savu hiperaktivitāti bērnībā. Šobrīd viņa vēloties būt mierīga un atpūsties, tāpēc koši sarkanie toņi esot pārāk uzbudinoši. Zīmīgi, ka šī studente, kas sevi uzskatījusi par hiperaktīvu, jau bērnībā izjutusi lielu patiku pret balto krā­su un vajadzību pēc tās.
Gan amerikāņu ārsts un zinātnieks E. Bebits (1884. gadā), gan mūsdienu franču ārsti M. Šavelli un M. Vaiss, gan daudzi citi zinātnieki ir rakstījuši par sarkanās krāsas pētījumiem. Tās ietekmē paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss, aktivizējas muskuļu spēks, palielinās izturība, kustību ātrums un reakcija. Šie ārsti un zinātnieki raksturo šo krāsu kā enerģisku, karstu un aktīvu, tāpēc to vajag stipri dozēt, jo pārsātināšanās ar to var radīt nervu sistēmas pārpūli, galvassāpes, acu apsārtumu. Šo krāsu neiesaka nervoziem un viegli uzbudināmiem cilvēkiem. Krāsu terapijā M. Šavelli un M. Vaiss to iesaka apātijas, fiziska un garīga izsīkuma gadījumos. Tā palielina vitalitāti, izturību un sekmē imūnsistēmas darbību.
Sarkanbrūnie toņi veidojas no divu krāsu salikuma: sarkans + melns. Tā sevī ietver sarkanā spēku un enerģiju un brūnā dziļdomību. Šī krāsa ļauj izturēt grūtības un palīdz pārciest bēdas.
Sarkani violetais veidojas no sarkanās un neliela zilās krāsas piejaukuma. Tas raksturo tiekšanos uz pilnību. Pēc Teda Endrjūsa uzskatiem, šī krāsa sevī apvieno acīm ne­saskatāmu enerģiju – infrasarkanā un ultravioletā enerģiju. Sarkani violetais labvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu. Tas ir kā dabisks anti­biotiķis, tas stimulē garīgu izaugsmi, necieš verdzību, palīdz pārvarēt sāpes un bēdas. Ar šo krāsu iespējams sevī apvienot gan pagātni, gan nākotni.



Rozā krāsa

E. I. Gonikmans rozā krāsu saista ar beznosacījumu mīlestību, ilgu un sapņu piepildījumu. Tā nozīmē arī spēju piedot un saprast otru. Šī krāsa atspoguļo harmoniju un mīlestību, nomierina, rada komfortu un paātrina atve­seļošanās procesu. Rozā krāsa tiek uzskatīta par ļoti dziedinošu gan fiziskā, gan garīgā ziņā.



Violetā krāsa

Violetās krāsas viļņu garums ir 400 nm. Violetā krāsa rodas, kad vienādās proporcijās tiek sajaukta sarkanā un zilā krāsa. Simboliski šī krāsa manto īpašības no abām pamatkrāsām un simbolizē gan mīlestību, gan prātu.
Violetajai krāsai ir plašs spektrs, tā var būt gan ļoti gaiša, gan piesātināti tumši violeta. Tāpēc jāņem vērā, ka krāsas gaišo un tumšo toņu iedarbība uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem ir visai atšķirīga.
Terapeite Brenda Mallona raksta, ka šī krāsa pozitīvajā aspektā pauž individualitāti, bet pārsātināšanās ar to var novest pie introversijas padziļināšanās. Tieši tāpēc tumši violeta krāsa netiek rekomendēta maziem bērniem un cilvēkiem krīzes situācijās. Savukārt gaiši violetie toņi, ceriņ­krāsa vai violetie pasteļtoņi ir labvēlīgi un atstāj pozitīvu iespaidu.
E. Bebits ir izpētījis, ka violetais labvēlīgi iedarbojas uz visu skeleta sistēmu. Tam ir antiseptiska un attīroša ietekme gan fiziskā, gan garīgā līmenī. Violetā krāsa palīdz sabalansēt fizisko un garīgo enerģiju. Tā ir ļoti labvēlīga vēža un citu audzēju profilaksē, kā arī atvieglo artrīta radītās sāpes.
Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus. Violeto krāsu būtu ieteicams lietot kopā ar citām krāsām, piemēram, dzelteno, krēmkrāsu vai oranžīgo. Tas tāpēc, ka tumši violeta ir smaga krāsa un tās pārpilnība var novest depresīvā stāvoklī. Violetā krāsa pozitīvi un terapeitiski iespaido iekaisuma procesus un ādas slimības.
Pēc E. Bebita pētījumiem, šī krāsa labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas smadzeņu satricinājuma, nervu un imūnsistēmas problēmu gadījumā.
Savukārt Liliāna Bonda secinājusi, ka tumši violetā krāsa salikumā ar melno rada spēku, ar ko var pakļaut savtīgos nolūkos, – varas kāri, valdonīgumu, lielummāniju. Šis krāsu salikums var radīt tendenci uz depresijas padziļināšanos.
Purpura un violetie toņi ir vienas un tās pašas krāsas dažādas gradācijas atkarībā no zilā vai sarkanā pārsvara, un šīs gradācijas var viegli sajaukt.
Taču katrai nokrāsai ir sava nozīme. Purpura krāsā domi­nē sarkanais, bet violetajā jeb hiacinšu krāsā – zilais. Simbolisma valodā purpura toņi nozīmē taisnības mīlestību.
Toties lillīgais, maigi violetais simbolizē intuīciju, spēju ielūkoties nākotnē, tieksmi uz okultām zinātnēm. Šī krāsa ir labvēlīga neiralģijas ārstēšanā un acu slimību gadījumos.
Violetie toņi ir arī labvēlīgi transaktajai analīzei, kontaktiem ar savu iekšējo bērnu.
Vizualizācijas procesā var iztēloties dažādus augus violetā krāsā (ceriņus, krokusus, hiacintes, īri­sus, asteres u. c.), jo tas, pēc terapeites Brendas Mallonas domām, palīdz ap­zināties savu iekšējo potenciālu un radošās spējas. Ja ar ar violetiem toņiem strādā mākslas terapijā, tad ieteicams izmantot akvareļkrāsas vai niansēm bagātus violetus pasteļkrītiņus.



Zilā krāsa

Zilā krāsa simbolizē gudrību, bezgalību, mūžību. Tā izraisa asociācijas par Visumu un dievišķo esamību. Debes­zilā krāsa ir kā simbols domas skaidrībai. Senie ēģiptieši debeszilo krāsu izmantoja, lai attēlotu patiesību, visu lietu galveno būtību. Senās Ēģiptes tradīcijās debesu dievietes krāsa bija gaiši zila. Arī jaunais Ūdensvīra laikmets ir simboliski iezīmēts ar debeszilo krāsu. Amerikāņu pētnieks Fābers Birrens savā grāmatā “Krāsas simbolisms” raksta: “Cilvēka ķermenis ir sarkans, intelekts – dzeltens, bet gars – zils.” Sarkanā krāsa simbolizē karstu, kaislīgu mīlestību, savukārt zilā – vairāk vēsu, uz garīgām attiecībām vērstu mīlestību. Senajiem grieķiem zilā krāsa asociējās ar debesu dieviem Zevu un Hēru, kā arī ar Afrodīti – mīlas dievieti.
Debeszilā krāsa simbolizē aizsardzību, mieru un iedvesmu. Tā ir arī Jaunavas Marijas krāsa, kuru gleznās simboliski attēlo zilas krāsas apģērbā. Zilā tiek uzskatīta arī par sievišķā pirmsākuma un visa jaunā attīstības krāsu.
Ārsti ir izpētījuši, ka zilās krāsas gaismas starus var izmantot, lai ārstētu dzelteno kaiti. M. Vaiss un M. Šavelli apraksta, ka zilo krāsu plaši izmanto slimnīcās jaundzimušo dzeltes ārstēšanā. Ultravioletie stari aktivizē melanīna izdalīšanos ādā un bagātina to ar vitamīnu D. Tas organismam ļauj efektīvi izmantot kalciju, kas mazina iekaisuma procesus.
Gaiši zilās krāsas ietekmē samazinās muskuļu sasprin­dzinājums un asinsspiediens, kā arī palēninās elpošana. N.Serovs raksta, ka krāsu terapijā gaiši zilo krāsu lieto artrīta un neiralģijas sāpju mazināšanai. Šim nolūkam izmanto speciālas gaismas lampas ar maināmiem krāsu filtriem. Psihiatrijā zilo krāsu rekomendē, lai mazinātu uzbudinājumu un nervu sasprindzinājumu. Taču, tāpat kā ar jebkuru krāsu, arī ar zilo nav ieteicams pārspīlēt, jo ilgstoša pārsātināšanās var izraisīt apātiju. (Pārsātināšanās ar krāsu notiek tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas kādas krāsas ietekmē, piemēram, neievērojot norādījumus, pārdozē krāsu gaismas terapiju, ilgu laiku uzturas telpā, kurā dominē viena spilgta krāsa un nav citu krāsu akcentu, vai pastāvīgi valkā vienas krāsas apģērbu. Pārsātināšanās biežāk notiek ar košām, spilgtām un spēcīgām krāsām. Nav novērota pārsāti­nāšanās ar neitrāliem vai gaišiem pasteļtoņiem.)
Tumši zilā krāsa, tāpat kā gaiši zilā, pazemina muskuļu tonusu un, ja darāms ilgstošs fizisks darbs, var negatīvi ietekmēt darba ražīgumu, tāpēc nebūtu vēlams izmantot zilu sienu krāsojumu telpās, kur daudzas stundas no vietas jā­veic kāds fiziski smags darbs.
Funkcionālajā psiholoģijā zilā krāsa projicējas kā vajadzība pēc miera un atslābināšanās. Zilā krāsa palīdz atjaunot spēkus pēc smagiem pārdzīvojumiem. Zilā krāsa izsaka tiekšanos pēc drošības, harmonijas un pasīvās juteklības. Tā ir saistīta ar pašanalīzi un iedziļināšanos sevī, – raksta N.Serovs.
Dabā zilo krāsu vislabāk varam izjust zilās tālēs, debesīs un jūrā. Atrodoties dabā un vērojot šīs krāsas, cilvēks izjūt harmonizācijas procesu, relaksējas, ieklausās un iedziļinās sevī.
Amerikāņu ārsts E. Bebits zilo krāsu rekomendē tad, ja ir uzbudināta nervu sistēma, galvassāpes, neiralģija, paātrināta sirdsdarbība, diareja, vemšana. Zilās krāsas dziedinošo efektu var iegūt, izmantojot īpašu gaismas lampu ar zilo filtru, bet, pēc E. Bebita ieteikuma, labus rezultātus var gūt arī ar vienkāršākiem līdzekļiem, piemēram, saules pusē loga priekšā novietot zilu stiklu vai izmantot caurspīdīgu zilu aizkaru.
M.Vaiss un Šavelli Francijā zilo krāsu izmanto hromo­terapijā (krāsu terapijā), lai ārstētu un mazinātu ma­niakā­lus stāvokļus un uzbudinājumu. Šī krāsa būs nomierinoša arī pārāk ekstravertiem cilvēkiem. Savukārt tumši zilu un zili violetu krāsu neiesaka izmantot, ja cilvēks ir depresīvā un melanholiskā stāvoklī, jo šīs krāsas pastiprina introversiju, mazina muskuļu tonusu.
Krāsu psiholoģijas nodarbībās studenti par zilo krāsu izsaka visdažādākos viedokļus. Piemēram, kāda studente raksta tā: “Man ir ļoti straujš raksturs, tāpēc zilā krāsa mani nedaudz piebremzē un neļauj darīt kaut ko neapdomīgu.” Katrs cilvēks krāsas ietekmi izjūt citādi, atbilstoši savam emocionālajam un psihofizioloģiskajam stāvoklim. Cita studente raksta, ka zilā krāsa arvien vairāk ienāk viņas dzīvē, kaut gan iepriekš viņa tai neesot pievērsusi īpašu nozīmi. Taču šobrīd viņa atzīst: “Es pieļauju, ka zilā krāsa man varētu nozīmēt mieru un stabi­litāti, jo tagad nākas saskarties ar daudzām saspringtām situācijām un dažādiem cilvēkiem, steigties no vienas vietas uz citu atbilstoši teicie­nam – visa dzīve kā viens liels skrējiens. Zilā krāsa ir tā, kas palīdz man sajust mieru un stabilitāti.”
“Zilā krāsa mani nomierina. Pēc dabas esmu ļoti emocionāla, tāpēc man patīk iegrimt zilas krāsas segās, spilvenos un palagos, kad gribu mieru. Savukārt sarkanā krāsa dod man cīnītājas spēku un pārliecinātību par sevi”, raksta kāda jūtīga un iztēles bagāta studente.
Kandinskis atzinis, ka zilā ir pati dziļākā no krāsām, skatiens tanī iegrimst brīvi, nesastopoties ar pretestību. Tā ir visnemateriālākā no krāsām, un savā vērtībā tā ir pati tīrākā, iz­slēdzot gan tukšumu, gan neitralitāti, jo asociējās ar debesīm un bezgalīgu tālumu. Šī krāsa ir kā cerību ceļš un pārdomu avots.



Melnā krāsa

Melnās krāsas pozitīvais aspekts ir noteikta spēka izpausme, spēja paredzēt, saturīgums, apslēptas bagātības. Negatīvais aspekts – sagrāve, egoisms, nospiestība, depresija, tukšums, ierobežojums. Melnā krāsa uztver un absorbē visus izstarojumus, arī negatīvos.
Jaunieši melno krāsu ir iecienījuši tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par pašu modernāko un elegantāko, tā izsaka protestu pret vērtībām, ko uzspiež sabiedrība. Melnā krāsa to visu apšauba. Tā ir saistīta ar augstākajiem ideāliem. Tā var ierobežot un apslēpt.
Melnā krāsa simbolizē beigas, bet tieši tas dod pamatu arī visam jaunajam. Tā ir saistīta ar noslēpumainību un tumsu. Slepeno zināšanu dēļ melnā krāsa kontrolē situāciju. Ulrihs Berss raksta, ka melnā krāsa palīdz saglabāt varu. Tā var norādīt uz to, ka cilvēks jūt nepieciešamību kontrolēt situāciju, apkārtējos cilvēkus. To bieži diktē bailes un nedrošības izjūta. Tās var būt arī bailes no nākotnes. Ja cilvēkam ir liela nepieciešamība valkāt melnu apģērbu, tas var norādīt, ka viņa dzīvē trūkst kaut kā ļoti svarīga. Melnais ir kā vajadzība piemēroties situācijai, ko nevaram pieņemt vai mainīt. Tāpēc arī daudzi cilvēki melnās drēbēs jūtas komfortablāk un drošāk. Pēc Z. Freida domām, šī krāsa simbolizē mātes klēpi, kas bija drošākā vieta pasaulē.
Tajā pašā laikā dzīvē melnā krāsa var traucēt cilvēkam izjust un apzināties to, kā tad īsti viņam pietrūkst, tā var bremzēt attīstību. Melnās krāsas kombinācijas ar citām krāsām var skaidri norādīt problēmu, ko cilvēks ir sācis risi­nāt. Piemēram, melns un gaiši zils norāda, ka cilvēks ir gatavs mierīgi ieiet jaunā dzīvē. Šī krāsa disciplinē un iero­bežo, palīdz haosa sakārtošanā.
Savukārt mākslas darbos melnā krāsa ir tā, kas vislabāk ļauj izcelties citām krāsām. Pārējās krāsas uz melna fona kļūst spilgtākas, luminiscējošākas, palielinās kontrasts, kas gleznā palīdz izcelt galveno.
Teds Endrjūss uzskata, ka melnā darbojas kā aizsargkrāsa un var nomierināt ļoti satrauktus un jūtīgus ļaudis. Taču šī krāsa jāizmanto īpaši uzmanīgi, jo tās pārmērīgs daudzums var nojaukt emocionālo līdzsvaru un izraisīt depresīvas, nomācošas domas. Melnā krāsa ir efektīva, ja to izmanto kombinācijās ar balto krāsu, jo tad tiek līdzsvarotas cilvēka polaritātes, sevišķi tad, ja cilvēks sāk zaudēt kontroli pār sevi.
Krāsu simbolismā izšķir divas melnās krāsas: pirmā ir pretpols baltajai vai dievišķajai patiesībai, otrā ir pretpols sarkanajai vai dievišķajai mīlestībai. Glezniecībā šo otro pretpolu parasti attēlo kā tumši, tumši sarkanu vai arī rūsas krāsu.
Kāda studente, aprakstot savas izjūtas un asociācijas par melno krāsu, saka tā: “Melns kā mīksts samts. Melna, gara vakarkleita. Man tā asociējas ar eleganci, šarmu, nepie­ejamību, ar klasiku. Man gribētos uzvilkt tādu kleitu un dejot ar savu mīļoto cilvēku. Es justos ļoti skaisti.
Melns manī izraisa arī gluži citādas emocijas – negatīvas. Ļaunums, naids, kaut kas tumšs, depresija, kaut kas sadedzis pēc ugunsgrēka. Kad es esmu nenormāli dusmīga vai arī ie­slīgusi kādā problēmā, pilnīgā depresijā, man pie reizes vēl gribas uzvilkt kaut ko melnu, un parasti tā arī izdaru. Un tad visu dienu mani pārņem negatīvās emocijas, bēdas, dusmas, melnās drēbes… Emocijas ir tik koncentrētas. Jūtos tik ārkārtīgi nelaimīga. Un tad vakarā pēkšņi dusmu vairs nav, bēdas un depresija kaut kur pazudušas, var būt, ka sliktās emocijas dienas laikā es vienkārši izdzīvoju, un viss – tās izbeidzas, pietrūkst skumju, un tad es pēkšņi ne no kā sajūtos labi.”
Melnajai krāsai ir liela nozīme projektīvajos testos un mākslas terapijā. Ja zīmējumā dominē melnā krāsa, tad vispirms svarīgi skatīties uz zīmējuma kontekstu, sižetu, līniju plūdumu un blīvumu, noskaidrot, kāda konkrēti ir melnās krāsas nozīme zīmējumā. Dažkārt tā var būt ar tīri dekoratīvu nozīmi, citreiz – ar simbolisku, bet dažreiz tā var brīdināt par nopietnām pro­blēmām. Samelnots vai stipri satumsināts zīmējums var norādīt uz nesaskaņām, emocionālām ciešanām, psihotraumu, depresīvu noskaņu vai kādu iekšēju slimību. Dažkārt autors apzināti izmanto melno krāsu, lai izteiktu savas sāpes, izmisumu, bet dažreiz zīmējumā tā parādās pilnīgi neapzināti, atklājot pārdzīvojuma dziļumu. Analizējot stipri samelnotus zīmējumus, būtu jāņem vērā darba kopējā noskaņa un simbolika, kā arī autora ilustratīvais stāstījums. Bieži vien melnā krāsa var būt kā simbols kaut kam noslēpumainam un nezināmam. Var parādīties pasaku un mitoloģiskie sižeti, kas autoram palīdz iedziļi­nāties tēlu un simbolu pasaulē. Projektīvajās meto­dikās melno krāsu mēdz interpretēt gan kā depresijas, noslēgtības, skumju krāsu, gan arī kā agresijas, dusmu, baiļu un trauksmes rādītāju, taču tas ne vienmēr tā ir. Daudzās situācijās melnās krāsas pārsvars zīmējumā tiešām var norādīt uz kaut ko slimīgu, trauksmainu vai agresīvu. Taču vēl biežāk melnā krāsa zīmējumā tiek izmantota kā grafisks izteiksmes līdzeklis. Ipaši tas attiecas uz tiem zīmējumiem, kuru autori skolā vai izstādēs ir iepazinušies ar dažādām grafikas tehnikām. Tad zīmējumā melnā krāsa var būt kā smalks un interesants kompozīcijas risi­nājums. Tā var būt arī kāda konkrēta grafikas tehnika (tušas zīmējums, melnā pildspalva, oforts, linogriezums u. c.). Jau kopš seniem laikiem cilvēks ir zīmējis melnbaltus zīmējumus, izmantojot ogli. Šādos zīmējumos daudz svarīgāks par krāsu ir lineārais risinājums, sižets, konteksts un paša autora viedoklis. Tā, piemēram, kādā mākslas terapijas seminārā pasniedzējs izstāstīja konkrētu gadījumu no savas prakses. Kāds piecus sešus gadus vecs bērns veidojis dīvainu zīmējumu sēriju – uz baltas lapas sazīmējis daudz, daudz mazu aplīšu, ko pēc tam ļoti cītīgi un rūpīgi aizkrāsojis ar melno krāsu. Tā viņš rīkojies vairākkārt, līdz bērnudārza audzinātāja un māte, sa­trauk­tas par tik melniem zīmējumiem, aizvedušas mazuli pie psihologa. Interesanti, ka ne mātei, ne audzinātājai neie­nā­ca prātā bērnam apjautāties, ko īsti viņš tur zīmē. Psiho­logs, apskatot rūpīgi aizkrāsotās lapas, lūdzis puisēnu pa­stās­tīt kaut ko par saviem zīmējumiem. Mazais spožām acīm stās­tījis: “Pavasarī mēs stādījām kartupeļus. Tas bija tik aizraujoši un interesanti, kad kartupeļi, salikti vagās, tiek apbērti ar zemi. Es savos zīmējumos stādu kartupeļus un gaidu, kad tie izdīgs.”



Pelēkā krāsa

Pelēkās krāsas pozitīvais aspekts ir reālisms, apvie­nošanās, respektablums. Šī krāsa labvēlīgi iedarbojas uz cilvēkiem, kam grūti savaldīt savas emocijas, būt atbildīgiem. Pelēkā krāsa viņus stabilizē, palīdz savaldīties un atgriež uz zemes.
Pelēkās krāsas negatīvais aspekts un simbolisms – bailes no zaudējuma, kriticisms, melanholija, skumjas, depresija, askētisms, arī neticība pozitīvai nākotnei un asociācijas ar pelniem, putekļiem, vecumu. Šīs krāsas apģērbs ir kā aizsargbruņas mūsdienu cilvēkam. Savukārt melnbalts vai pelēks interjers var norādīt uz vēlmi aizbraukt un mainīt dzīves apstākļus, – tā raksta N. Serovs.
Pelēkā krāsa ir kā tilts starp balto un melno, kā starpstadija. Pelēkais nekad nav pirmajā vietā. Tā ir kā fons citām krāsām. Tā tiecas pēc stabilitātes un harmonijas. Šī krāsa spē­cīgi kontrolē emocijas. Tāpēc tā ir labvēlīga situācijās, kad draud zust paškontrole. Šai krāsai ir tieksme kritizēt un tendence uz slimīgumu.
Teds Endrjūss uzskata, ka sudrabainai krāsai ir daudz pozitīvu aspektu. Šī krāsa ir labvēlīga meditācijās, lai atklātu metafiziskos pirmavotus, kur rodas slimība vai nespēks. Jo, ja netiek atklāts īstais iemesls, slimības atkārtojas. Sudrabkrāsa palīdz attīstīt radošo iztēli un aktivizē intuīciju.



Brūnā krāsa

Brūnā krāsa ir zemes krāsa, un tai ir divi polāri pretno­statī­jumi: dzimšana – sabrukums. Pozitīvie brūnās krāsas atslēgas vārdi un simbolisms ir vienotība, uzticība, mērenība, pārliecinātība, rūpes un ticība saviem spēkiem. Negatīvā aspektā tā ir depresija, vilšanās, neapmierinātība, uzmācīgas idejas.
Brūnā krāsa simbolizē uzticamību, stabilitāti, spēju pārvarēt grūtības. Tā ir konservatīva krāsa – nomierinoša, savaldīga un droša. Cilvēki, kas atrodas brūnās krāsas ietekmē, virzās uz priekšu lēni, bet pareizi. Pirms rīkojas, viņi visu apdomā, ir spējīgi atrast kļūdas un saprot, kā tās novērst.
Šī krāsa sniedz patvērumu un miera izjūtu trauksmainos brīžos. Brūnās krāsas pozitīvais aspekts ir veltīts atdzim­šanas noslēpumam.
Tumši brūnās krāsas negatīvais aspekts ir ieciklēšanās un nespēja izpausties. Savukārt zeltaini brūna krāsa palīdz lietām straujāk virzīties uz priekšu.
Gaiši brūna krāsa vizuāli paplašina telpu. Šī krāsa palīdz labāk uztvert realitāti un izprast notiekošo, tā rada pārliecinātības un drošības izjūtu.
Ulrihs Berss uzskata, ka brūnā krāsa sevī apvieno racionālā un emocionālā pirmsākumus, šīs krāsas ietekmē cilvēks ir laipns un mīl savus tuviniekus, mierīgi iet pretim savam liktenim un mērķim, ko pats sev nospraudis. Tā ir droša un pārliecināta kustība. Šīs krāsas ietekmē domāšana ir ievirzīta uz reāli sasniedzamiem mērķiem un attiecību stabilizēšanu.



Baltā krāsa

Baltā krāsa ietver visu gaismas spektru. Tā ir nostiprinošā krāsa, kas attīra cilvēka enerģētisko sistēmu. Šī krāsa spēj rosināt uz radošu darbību. Baltā krāsa atstaro visu krāsu spektru, arī infrasarkano. Baltā ir arī kā aizsargkrāsa. Baltā ir labestības, izdziedināšanas, veiksmes un uzvaras krāsa pār negācijām. Krāsa, kas attīra, harmonizē un nostiprina cilvēka imūnsistēmu.
Baltajai krāsai ir polāra tīrība. Tā ir taisnīguma krāsa, garīguma glabātāja, krāsa, kas saistīta ar kosmisko starojumu.
Taču, ja šī krāsa ir nomācošā vairākumā, tā rada vilšanās izjūtu, tukšumu, vientulību. Žilbinoši baltā krāsa ir ļoti tuva spēcīgai, mirdzošai gaismai, bet cilvēkam ir grūti skatīties apžilbinošā gaismā. Taču, par spīti tam, cilvēki atkal un atkal tiecas pēc šīs krāsas spēka.
Baltā krāsa cilvēkam dod mieru, jo baltajā visas krāsas ir vienlīdzīgas, tāpēc tā ir miera simbols. E. Bebita krāsu terapijas mācībā baltā krāsa ir analoģiska tikai saules gaismai, ko izmanto terapijā. Spilgtā, baltā saules gaisma ietver visas krāsas un visam dzīvajam uz zemes ir ļoti nepieciešama. Baltā saules gaisma aktivizē snaudošos spēkus un smadzeņu darbību. Taču siltajās klimata zonās vai karstā, saulainā laikā šī aktivizācija var būt pārmērīga un pat kaitīga. Taču mūsu platuma grādos baltā saules gaisma ir īpaši vēlama, vairumam cilvēku tās pietrūkst, sevišķi tumšajos gadalaikos. Tad arī attīstās depresija, saasinās slimības.
Savā grāmatā “Par garīgumu mākslā” Kandinskis teicis, ka baltā krāsa uz mūsu psihi iedarbojas kā lielais klusums. Šis klusums nav miris, tas ir pilns visdažādāko iespēju. Baltā krāsa ir kā pirmsākums visam. Tā ir kā Visuma simbola krāsa. Baltā krāsa simbolizē nevainību, pieticību, gaišu, skaistu prieku, optimismu un mūžīgu mieru.