Oh well...pirmo pusstundu, kad nespēju aptvert, ka ceturtdaļa no manas dzīves zudusi (divas ceturtdaļas ir mans lap-tops, viena c.-mans maks), domāju, kā labāk aprēķināt atspārdīšanas vietu un laiku...un tad padomāju - well..Dievs! Ja jau Tu man šito visu uzsūtīji, tad, lūdzu, rūpējies pats par savu telefonu un mūsu puikām. Sūti viņus atpakaļ vai dari jebko, kas, Tavuprāt, ir vajadzīgs, lai viņiem atnāk prātiņš mājās.
Interesanta pieredze, kad nav NEVIENA kontakta un tuvākie cilvēki izgājuši offline. Kapsulācija. :) Pastāstīju policijai (viņi, protams, papriecājās, ka esmu no Marsa, ja jau laižu visādus homeless peeps mājās), bet visādi citādi mums bija jauka saruna. Apsolījās darīt, ko var. Vakarā izdomāju, ka vispār jau tā to nevar atstāt - puikām jāzina, ka no draugiem (īpaši jau - no manis) nezog. Aizbraucu naktī ciemos un dusmīgi dauzījos uz durvīm. Atvēra tas, kurš nenozaga, sabijies teica, ka neko nezinot un ka nemūžam no manis nebūtu zadzis. Es jau zinu, bet teicu, lai pabrīdina to otru, kad satiek, ka gribu telefonu svētdien pusdienlaikā atpakaļ. Neieradās. Ieradās trešdien tas pats, kas nezaga. Prasa, ko darīšu,ja viņš atvedīs to otru. Saka, ka negrib nostučīt. Attaisnojas, ka otrs dumiķis, ka viņš nekad nebūtu no manīm zadzis. Vēl pēc nedēļas satiku šo naktī uz ielas. Atkal parunājām. Vainīgais tā arī nav rādījies. Policija šovakar dodas pie viņa vēlreiz ciemos.
Epopeja. Stāsts vēl ir tikai pašā sākumā. :)
Gribu Iphone. Nokia sux anyway :D