Mans Mīļais taisa man uzticības treniņu laikam - cik gatava esmu sekot Viņam pat tad, ja nav nekādas taustāmas drošības par rītdienu. Lai nu par ko, bet par garlaicību sūdzēties točna nevaru. Šorīt, mazliet pēc pusnakts, piemēram, bridu Baltezerā,jo vienam bērnam sagribējās "peldēt". Notikumi pieaug intensitātē tik ļoti, ka man jāturās ar abām rokām pie zemes, lai nepazaudētu līdzsvaru un skaidru skatu. :)
I hope the final chapter (or at least a nice break) of this story is soon taking place...otherwise it's getting way too intense! :)