Svētdiena, 4. Okt 2009, 22:20
Nevaru ar sevi vienoties.

Portugāle vai Spānija?
Tagad vai vēlāk?
Braukt vai nebraukt?

Eksistenciālo jautājumu diena (kasesesmu, kuresesmu, komantagaddarīt).

Ak jā, starp citu - mēs atvērām baznīcu. Dievs man teica "ir laiks", meitenes teica, ka arī viņām līdzīga ziņa nākusi. Vienojāmies un teicām - let it be! Ir vieta, ir regulārs laiks, ir cilvēki, kas nāk kopā, lai formulētos, formētos, stiprinātu sevi un viens otru, baudītu dzīvi, mīlētu un spīdētu. Būt par gaismu. Sev, viens otram, pasaulei. Tāds ir Dieva plāns, tas ir tas, ko mēs gribam, tas ir tas, ko mēs esam izlēmuši turpmāk darīt, pareizāk sakot - esam sapratuši, kam patiesībā esam radīti un ko patiesībā vēlamies. Laimīga dzīve ar Dievu roku rokā - izrādās, ka tas nemaz nav tik neaizsniedzami. Nomirt un augšām celties - izrādās, ka tā nav tikai Jēzus privilēģija. Izrādās, ka tā vispār nav privilēģija - tas ir tikai un vienīgi gribēšanas jautājums.

Pirmdiena, 5. Okt 2009, 17:42
[info]putnupr

no gadiem, kad iestājas 40gadnieku krīze, un meklē jaunas meitas

Pirmdiena, 5. Okt 2009, 17:49
[info]nenormaaliigaa

Jā, ļoti zinātniski pamatots izskaidrojums. Izklausās, ka ir vērts apdomāt un ņemt vērā.

Labi. Tā kā šai sarunai vispār nav nekāda pamata (nesaprotu, kādēļ vispār ir runa par veciem vīriešiem, kas draudzējas ar jaunām meitenēm), un mani neinteresē šo tēmu iztirzāt, uzskatu to par slēgtu.

Pirmdiena, 5. Okt 2009, 17:51
[info]putnupr

mēs arī uzskatām, ka nav vērts par to runāt. katrs savu dzīvi dzīvo.