wtf!1 Nu nav tā, ka man parasti naktīs kāds zvana. Gandrīz nekad. Nebija īsta pamata iedomāties, ka tieši šonakt tas varētu notikt. Even more - no cilvēkiem, par kuru vēlmi mani nakts vidū sazvanīt es noteikti nebūtu iedomājusies. Un vispār - viņiem nav mans telefona nr. Jautājums - ko viņi vēl naktī pamodināja, lai dabūtu manu nr? :D
Nekas, es ar atriebīgu smīniņu atzvanīju šorīt mazliet pēc deviņiem ar "Labrītiņ! Jūs man vakar zvanījāt. A kas runā?" :D
Pusaizmigusi balss saka, ka Arturs, Soboļevas klasesbiedrs.
- o_O Kādas Soboļevas?
- Anetes. (šai mirklī man pielec, ka Anetes klasesbiedrs noteikti bija arī mans klasesbiedrs, bet neatceros nevienu Arturu savā klasē);
pārjautāju:"Anetes KLASESBIEDRS?"
- KURSA-biedrs
- aaaaaaaa, Arturs! (man ataust gaisma, Arturs paskaidro savas zvanīšanas labdarīgos mērķus, paķiķinu un novēlu viņam turpināt saldus sapņus)
Jā, starp citu, runājot par Soboļevu, man ir vēl viens stāsts:
mana māsa nokļuva "Gardēžu klubiņā 1", nepazīstot nevienu cilvēku, izņemot mani, nezinot, kas par publiku un kur atnākusi. Pēc pusstundas klusiņām čukst man ausī, skatoties uz
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
goo, vai tai meičai neesot kāds sakars ar A. Smīnu... jā, zināms sakars esot. Zināms māsu sakars. Manējā saka: "Fuu, man jau likās jocīgi, ka ir divi tik līdzīgi cilvēki!" (chuckle)