ir tā, ka visu laiku pēdējā laikā jūtos nomākta un pat tā, ka līdz fiziskam nelabumam, zinu, kā ir justies labi un harmoniski, zinu to plašo laimes sajūtu, kāda ir, kad esi vienots ar visumu, bet tagad jau labu laiku kautkas ir nogājis greizi un liekas, ka visas durvis ir aizvērušās. mācas virsū klaustrofobija un, tēlaini izsakoties, no tumsas jau acis sāp.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}