Ņemot vērā, ka man beidzot ir vadība un ka boss ir trīsbērnu māmiņa (no kuriem viens ir zīdainis un vecākajam ir 3 g.), viņai nav citas izejas, kā vien ņemt mazo Karlīnīti ikdienā līdz uz darbu. Vispār man patīk. Man jau bija ideja, ka man pašai dzīvē varētu sanākt līdzīgi, pazīstot sevi un savu dzīvesveidu. Šis ir mans pierādījums acu priekšā, ka tas IR iespējams un ka tas nemaz nav tik traki. Pilnīgi spēju iztēloties sevi ar zīdaini kaut kādā seminārā Malaizijā vai vadot trainingu jauniešiem Latvijā. :)
Links
Pirmdiena, 11. Maijs 2009, 14:41
Ņemot vērā, ka man beidzot ir vadība un ka boss ir trīsbērnu māmiņa (no kuriem viens ir zīdainis un vecākajam ir 3 g.), viņai nav citas izejas, kā vien ņemt mazo Karlīnīti ikdienā līdz uz darbu. Vispār man patīk. Man jau bija ideja, ka man pašai dzīvē varētu sanākt līdzīgi, pazīstot sevi un savu dzīvesveidu. Šis ir mans pierādījums acu priekšā, ka tas IR iespējams un ka tas nemaz nav tik traki. Pilnīgi spēju iztēloties sevi ar zīdaini kaut kādā seminārā Malaizijā vai vadot trainingu jauniešiem Latvijā. :)
Pirmdiena, 11. Maijs 2009, 15:04
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
nenormaaliigaa
protams, tam jābūt harmoniski un bez stresa, tad arī bērns neprotestē - kā šajā gadījumā - mierīgi dudina pati ar sevi. Vienīgā nepieciešamība - reizēm pagulēt mammai klēpī. Tā nu viņa tur sēž pie sava budžeta plāna ar sīci elkonī. Vai arī staigā pa ofisu, runājoties ar kolēģiem - bērns rokās. Sākumā, protams, visiem "utji,utji", bet pēc trim dienām jau pierod pie šī "trešā objekta" sarunā. :)
Pirmdiena, 11. Maijs 2009, 15:11
beta
Gan darba dēļ (jo mani te vajag un es te gribu būt), gan finanšu dēļ (jo Repšem ir savi plāni par māmiņalgām).:)