Jēzus līgava

Es tomēr esmu elfs. Tomēr esmu. Viņi tā dara, jo vienkārši mēs viens otru nesaprotam. Komunikācija ikdienā notiek un rodas sajūta, ka ir saprašanās, bet šķiet, ka tomēr kritiskos brīžos mēs runājam garām viens otram.

Dievs, kādēļ Tu mani te atsūtīji!? Vai tiešām Tu gribi, lai es kaķim mācu rakstīt?

Es gribu būt starp tiem, kas mani saprot, kas klausās tajā, ko es saku, nevis domā par to, kā no malas izskatīsies viņi paši. Es gribu, lai šeit kaut kas izdodas, bet viņi sien man rokas. Es gribu komandu, kas būvē, nevis soģu baru, kas kritizē! Es esmu lasījusi grāmatas par sevi. Kaut arī šķiet, ka izejas nav un ka pasaule sevi iznīcinās, tajās grāmatās viss vienmēr ir beidzies labi. Es uztveršu to kā zīmi. Es negribu, lai viss beidzas ar "piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara"! Beidzot šajā pasaulē IR JĀNOTIEK kaut kam ar labām beigām!

Palīdzi man! Palīdzi man izkāpt no cilvēciskā būtības kliedētāja un kļūt par esenci! PIevērsties lietas būtībai nevis ambiciozajām detaļām. Es ticu, ka Tavā plānā mana vieta nav pie nošautajiem. Tā ķēde beidzot ir jāpārcērt, mans mīļais Dievs!