Sestdiena, 11. Apr 2009, 15:55

Un kā lai es jums saku "lai akmeni met pirmais tas, kurš negrēko", ja jūs, stingri pārliecinādami būdami, ka negrēkojat, mani vienkārši nomētātu ar akmeņiem?!!!
Kā lai es atzīstos, ka man ir skabarga, ja jūs, savu baļķu aizēnoti, mestos mani izsmiet par manu skabargu?
Kā lai es pastāstu, ka neesmu pilnīga, ja jūs, būdami droši par savu pilnīgumu, izstumtu mani no savas sabiedrības?

Es mēdzu kļūdīties, bet man nav neviena, kam es varētu par to pastāstīt. Vēl nekad neviens nav nostājies nevis man aiz muguras, bet man priekšā, lai pasargātu. Vēl nekad mūžā neviens nav bijis manā pusē tā, lai es to justu, lai es zinātu - viņš tur arī paliks. Līdz galam un vienmēr.

Kopš dzimšanas esmu mācīta nebūt es pati, nejusties vērtīga tikai par to vien, ka esmu. Kļūdīšanās ir negods, tādēļ kļūdu atzīšana automātiski liktu justies sliktai. Patiesums ir noniecināts līdz izsmiekla līmenim. Godīgums - uzskatīts par naivumu un muļķību. Ir izstradājusies nepieciešamība pierādīt savu taisnību un savus talantus, kaut arī man nemaz nepatīk justies labākai par citiem. Jāpierāda tādēļ, ka vērtība netiek piešķirta pati par sevi. Jāpierāda tādēļ, lai izdzīvotu, lai nenomētātu ar akmeņiem, lai neizstumtu, lai neizsmietu.

KĀ CILVĒKI VAR NODZĪVOT MŪŽUS, MELODAMI!?

Melodami sev un ikvienam, melodami par gandrīz katru savas dzīves soli! Nevis cenšoties kopīgi priecāties par dzīvi, radot kaut ko skaistu, liekot savu roku klāt LIELAJAM Pasaules Skaistumam, bet gan nemitīgi graujot to, ko kāds cenšas radīt. Graujot, jo pašiem nav drosmes nolikt masku un priecāties. Šķietami vieglāk ir graut.

Es esmu nogurusi no maskām. Esmu nogurusi no savtīguma, meliem, intrigām un mākslīgām darbībām! Esmu nogurusi no graušanas! Es gribu nolikt masku, tā manī izraisa riebumu, es nespēju cienīt sevi par to, ka to nēsāju. Pat tad, ja tās noņemšana nozīmē nošaušanu, dzīve melos ir nevērtīgāka par dzīvi vienatnē. Es ļoti ceru, ka kāds, kuram arī būs bijusi drosme noņemt masku, mani atradīs. Es zinu, ka tā būs!

Uz redzēšanos!
 ir doma | 51 raksta

Sestdiena, 11. Apr 2009, 19:40
[info]ulzha

Oponējot sanāk nodot, ja atgadās, ka ir piešķīrusies tik izšķirīga nozīme apoponējamajai starpībai. Var gan cerēt, ka dzīves laikā tādu izšķiršanos nepiespēlē
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 11. Apr 2009, 19:56
[info]nenormaaliigaa

hmm...nu bet vai tu vari iztēloties gadījumu un nosaukt par piemēru, kad tad tā starpība ir tik liela, ka sanāktu nodevība? Kas tā būtu par izšķiršanos, ko var piespēlēt dzīve?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 11. Apr 2009, 21:41
[info]ulzha

Bija traks pastāsts par māti, kuras dēls nekontrolējami auga par laupītāju, un vienā mirklī bija jāizlemj, ka nu ir jāliek cietumā. Bija nesen kustība ziņot par 13. janvāra dauzoņām, viedokļi interesanti šķēlās, vai par draugu ir jāziņo. Vai tā būtu palīdzība vai nē?

Nodevība ar nozīmi "pārtraukt būt kāda pusē" - domāju gan. Mans cilvēks ir savu uzskatu pusē, nevis kāda cilvēka pusē. Visu par otru turklāt laikam gan nav lemts izzināt, vienā brīdī var atklāties lielas starpības... bez visas forsmažora piespēlēšanas pie mazajām starpībām, piem., notriekt meiteni vai vecmāmiņu.

To gudrāk varbūt saukt par vilšanos. Nodošanu bez mīlestības neapsveram (tādu, kur kāds ir samelojies, vai kāds ir sacerējies to, kā nav)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 11. Apr 2009, 21:57
[info]nenormaaliigaa

ZIni, šajā gadījumā man vispirms jautājums - kādēļ dēls ir laupītājs. Vai tik tas nav cēlies no mātes pašas nespējas pilnvērtīgi būt dēla pusē. Jā, starp citu - būt kāda pusē nebūt nenozīmē stāvēt pretī saviem principiem. Pat nodot tuvu draugu policijā ne obligāti nozīmētu nebūšanu viņa pusē.
Faktiski - kāds cilvēks var būt kāda pusē tad, kad tik tiešām pats ir pārtraucis būt maskā un klišejisks, kad pats nebīstas par savu viedokli un lēmumiem, kad pieņem lēmumus balstītus uz sirdsbalsi par to, kas būtu vislabākais draugam, nevis vislabākais man vai arī no sērijas "grāmatā rakstīts, ka tā vajag". Un atkal jau - tīru un nesavtīgu sirdsbalsi var dzirdēt tikai tie, kas paši ir tīri un pēc atbrīvojušies no klišejām.

Viss ir tik ļoti saistīts! Ar skaidriem un tīriem cilvēkiem nenotiek sliktas lietas, savukārt grūti kļūt skaidram, kamēr tās nosacīti sliktās lietas notiek, kamēr neredzi šo lietu notikšanas cēloni.
Iepriekšējais - Atbildēt

Sestdiena, 11. Apr 2009, 19:58
[info]nenormaaliigaa

btw - ir arī vēl viena lieta - "dzīve" nepiespēlē neko tādu, ar ko patiesa mīlestība netiktu galā. ;)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 12. Apr 2009, 14:15
[info]doomed

Kur lai meklē lielo mīlu?
Tik tīru, tik šķīstu
Un no visiem grēkiem brīvu.

Vai tur, kur vijoles skaņas
Tik gaisīgi plūstošas
Kairina manas maņas?

Vai varbūt dūmakā klusi
lēnām soļojot
Uz tuvējo kapu pusi?

Tā prātojot pagāju tev garām.

/ar to es gribēju pateikt, ka ar to īsto mīlestību reizēm ir tā paīsi
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 12. Apr 2009, 15:02
[info]nenormaaliigaa

dzejolis jau pats atbild uz jautājumu - paīsi ir tiem, kas iespringst, koncentrējas un iespītējas uz vienu virzienu nevis atbrīvojas un palūkojas apkārt uz piedāvātajām iespējām. Būtu relaksējies, nebūtu pagājis garām tā teikt. :)
Iepriekšējais - Atbildēt