Vecā Derība aizvada savas pēdējās dienas. To jau ir sācis nomainīt jaunais laikmets. Dzīve - utopija? Es nebūtu tik droša teikt "neiespējami".
Vecā sistēma sevi ir izsmēlusi. Meli, maskas, savtīgums un bailes vairs nav derīgas izmantošanai, tās bremzē un degradē sistēmas darbību. Tās vienkārši zaudējušas nepieciešamību.
To vietā nāk godaprāts, laipnība, pašcieņa, cieņa un prieks kā darboties spējīgie faktori. Un galvenais - Mīlestība. Pret to nav ne ieroču, ne argumentu. Uz tiem, kas nespēs ielikt miskastē iedomību, lepnumu un bailes, uz tiem skatīsies nevis ar naidu un nicinājumu, bet ar līdzjūtību, dodot tiem mūžīgu iespēju tomēr to izdarīt. Mīlestība ir pacietīga, tai pieder mūžība. Tā nekad nepārstāj būt, tā ir nemirstīga un vienmēr klātesoša. Tie var kaut miljons gadu dzīvot savā lepnībā, tomēr pietiek ar vienu "jā" vārdu, lai tiem taptu piedots un aizmirsts viss, kas noticis iepriekš. Bez jautājumiem un bez ierunām, bez nosodījuma un pārmetumiem.
Tu esi ne tikai mīlēts un vari sākt mīlēt, Tu vari KĻŪT! par Mīlestību! Kļūt par mūžību!