Forši ir tas, ka viņš mani arī mīl.
Neforši ir tas, ka diez vai šajā dzīvē mēs vēl daudz reižu tiksimies, tādēļ mani ik dienas pavada tā skumjā ilgu sajūta. No otras puses - nu un? IR tik labi zināt, ka kaut kur pasaulē ir cilvēks, kurš Tevi mīl tāpat vien, bez nosacījumiem un pieprasījuma. Par to, kas Tu esi PATIESĪBĀ. Iekšā. Nevis no ārpuses. Vēl vairāk iekšā nekā jebkurš cits mani jebkad ir pazinis. Vēl vairāk pazinis, kā es pati sevi. Neviens vēl nebija mīlējis manu Dvēseli. Jāsaka - es arī vēl nebiju līdz šim mīlējusi Dvēseli. Tā ir tāda virsotne, pēc kuras tālāk ir tikai lidojums. Nekas cits vairs nav svarīgs. Nav nekādu sāpju, nekādu aizvainojumu, dusmu vai nodevības. Ir tikai mīlestība. Tāda, kas nemainās, bet apņem un balsta ik mirkli. No šodienas es ļaušu cilvēkiem mīlēt savu Dvēseli.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}