Vispār man patīk tās pēctusiņu svētdienas, kad ir zināmas grūtības ar koordināciju, kad nevar vārdos izteikt to, kas galvā, kad, lēni pārvietojoties, aizmirsti, uz kurieni gribēji doties, kad (par laimi) arī ēst negribās...vakar viena tāda - pamodos jau pirms deviņiem, visabsurdākās idejas vadīta devos uz darbu, divos jau biju atpakaļ, nodevos mājas tīrīšanas darbiem un visu, visu dienu nedarīju neko citu, kā vien domāju. Nu labi. Nedaudz arī palasīju uz dienas beigām, bet caurmērā diena tika veltīta tīrīšanai - gan mājas, gan domu.
Un es atklāju kādu pasakaini skaistu vietu, uz kuru (ceru, ka izdosies) došos vienas dienas svētceļojumā. Esmu noilgojusies pēc sevis!