Ceturtdiena, 7. Feb 2008, 01:06

[1:04:23] psihs says: lol es tagad arī varētu aiziet neko nepaskaidrojot
[1:04:36] Karliina says: jā
[1:04:42] Karliina says: būtu līdzīga situācija
[1:04:47] Karliina says: bet galvenais - man būtu pofig
[1:04:51] Karliina says: nu gandrīz pavisam pofig
[1:04:54] Karliina says: pirms pusgada tā nebija
[1:05:03] Karliina says: tagad man vienalga, ko kāds domā par to - esmu vai neesmu apmaldījusies
[1:05:10] Karliina says: man šķiet, ka tieši otrādi - esmu arvien skaidrāka
[1:05:14] Karliina says: bet pat tad, ja neesmu
[1:05:18] Karliina says: un patiesībā esmu apmaldījusies
[1:05:22] Karliina says: man ir PILNĪGI vienalga
[1:05:24] Karliina says: jo tas nav svarīgi
[1:05:30] Karliina says: svarīgi ir tas, vai es esmu laimīga
[1:05:33] Karliina says: un es esmu

Ceturtdiena, 7. Feb 2008, 17:53
[info]nenormaaliigaa

LOL. Tu tiešām domā, ka es pati nesaprotu, esmu vai neesmu laimīga?
Pirmkārt - pašsuģestija ir tas pamats, uz kura balstās mana dzīve, no kura atkarīgs manu sapņu piepildījums, tātad - nevis taisos braukt cauri, bet turpināšu tā dzīvot visu šo dzīvi.
Otrkārt - JĀ! Es ticu! Tas pat skan jocīgi - ticu, jo man nevajag ticēt sajūtu esamībai - es taču zinu, ko jūtu. Starp citu - neesi tik drošs, ka Tu saproti to, ko es jūtu ;)