Šodienas īsā tikšanās un saruna ar Tevi atgādināja man par to, kas es patiesībā esmu. ziemā un Rīgā man mēdz aizmirsties, kāds meža iemītnieks patiesībā esmu, bet to ir ļoti svarīgi atcerēties, tad ir vieglāk dzīvot, vieglāk tvert ikdienu, kura patiesībā man taču ir dziļi paralēla. Paralēla tam, kas patiesībā esmu es, mani mērķi un vēlmes. Pārāk ilgi atturoties no lietām, vietām un darbībām, kas manai dvēselei ir īstais dzīvības ūdens, sāk aizaugt tā taka, kas ved mani kalnā. Šodien es atkal sajutu to brīvības sajūtu, kas rodas no sevis apzināšanās, un Tev es gribēju pateikt, ka man ir ļoti liels prieks Tevi pazīt.
K.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}