Ir ļoti grūti mīlēt tos, kas nepārtraukti sāpina. It īpaši pēc tam, kad esi iepazinis patiesas mīlestības izpausmes. It īpaši pēc tam, kad esi uzzinājis - tāda eksistē un nebūt nav utopiska parādība, kas pieejama vien dažiem.
Pēdējos mēnešos biju pieradusi, ka mani mīl, pat aizmirsusi, kāda bija dzīve pirms tam, taču pēdējās divās nedēļās izveidojusies īpatnēja situācija - visi tie, kas mani mīl bez nosacījumiem dažādu apstākļu dēļ attālinājušies katrs savās darīšanās, savukārt man arvien biežāk un ilgstošāk sanācis uzturēties starp tiem, kas nu...it kā jau mīl, bet tajā, uz Zemes pierastajā veidā - pie nosacījuma, "ja". Tiem, kas "aiz savas mīlestības mani cenšas pārmācīt, jo vēl taču man tikai labu", tiem, kas "nemaz neiedomājas, ka manas personiskās dzīves publiska paušana varētu būt man sāpīga", tiem, kas "mīl manu kompāniju, bet ne mani" utt utjpr. Tirgus un politikas pasaule. Un visžēlāk, ka tie bieži ir vistuvākie. Man vajadzētu saņemties un rādīt viņiem mīlestību, mīlēt viņus, bet ir tik grūti - dabiskā aizsargreakcija ir norobežošanās no tā, kas var sāpināt. Ir grūti mīlēt kādu, kam nerūp tavas izjūtas, kas, iespējams, tās pat uzklausa, taču tikai tādēļ, lai pats varētu izteikties.
Jā, es zinu - tikai tādēļ jau esmu vēl šeit, lai to parādītu tiem, kas vēlas tikt mīlēti - ka var. Bet šodien man vienai ir grūti. Šodien man šī naida un neglītuma pasaule ir apnikusi. Šodien, tāpat kā jau vairākkārt pēdējā laikā, arvien spēcīgāka parādās vēlme pārtraukt šo eksistences formu.

ES VAIRS NEGRIBU KĀPT, ES VAIRS NEGRIBU RĀPTIES! ES GRIBU, LAI TU MANI PACEL UN UZNES DEBESĪS!!!

Un visi tie, kam Dievs ir "visuma enerģija", "augstākais saprāts" vai vienkārši neizprotams domu mākonis kaut kur augstu gaisā - attopieties! Dievs ir personisks. Personība! Viņam ir viedoklis, vēlmes un arī jūtas. Ne velti Viņš teicis, ka radījis mūs pēc savas līdzības. Ja gribiet laimīgi un viegli dzīvot, sāciet lūgt Viņa padomu! Sāciet ieklausīties viņā! Var jau domāt "labas domas", vākties grupās un meditēt uz "baltu gaismu, lai palīdzētu Latvijai atkopties", bet - cik nelietderīgi izšķiesta enerģija tā ir! Viss taču patiesībā ir tik vienkārši - palūdz, un Tev taps iedots!

Lūdziet Dievu, lai Viņš palīdz Jums pašiem kļūt labiem, stipriem, gaišiem, lūdziet, lai Viņš rāda Jums pareizo ceļu, dod padomu ikdienas darbībām tā, lai tās nestu arvien pieaugošu labumu cilvēkiem! Ļoti mīļi Dievam droši vien šķiet cilvēku centieni stumt mākoņus un ģenerēt labas domas kādā noteiktā virzienā, bet - cik daudz gan viens cilvēks var saģenerēt? Kamēr izģenerēsies tukšs, tad sāks ņemt no citiem/dabas/kosmosa utt. Sāciet aicināt Dievu palīgā, jo viņš to ļoti, ļoti gaida! Ticiet, ka Viņš taču zina vislabāko veidu, kā mīlēt ikkatru no mums - kā nekā, Viņš ikkatru no mums ir radījis! Kurš gan vēl labāk par pašu sistēmas radītāju zinās, kas tai vajadzīgs? Labi nodomi ir apsveicami, bet nepareizas metodes bieži tos noved strupceļā vai pat izraisa nepatīkamas sekas - vai gan labs ir cilvēks, kas katram lūdzējam no sirds iedod 100 Latus, domādams, ka nauda tos darīs laimīgus? Mēs, cilvēki, pārāk maz zinām par Pasaules kopējo gājumu un attīstības virzienu. Mūsu centieni iebāzt savas "labās domas" konkrētā virzienā var netikt atbalstīti no Dieva puses, jo tas var nebūt vislabākais virziens, kas mums piemērots. Mums nav iespējams zināt lielos apmēros to, kas mums būtu vislabākais nākotnē, mēs domājam, ka sajēdzam kaut ko no zinātnes, ka protam lasīt zvaigznes vai kontrolēt enerģijas plūsmas uz Zemes, bet tas ir vien spļāviens okeānā no visa tā, ko Dievs radījis! Ko gan skudras zina par atomenerģiju? Pat jāsaka - ko gan cilvēks zina par atomenerģiju! Mūsu vēlme būt LIELIEM iedzen mūs arvien lielākā strupceļā, jo faktiski cilvēce nav attīstījusies kopš pirmssākumiem ne par mata tiesu! Ir notikusi vien zinātnes attīstība, kas patiesībā ir vedusi cilvēkus arvien tālāk no iespējas sadzirdēt Dievu. Un saprotams - kurš gan lai klausītos "tajā enerģijā", ja pats ir iemācījies izsaukt lietu, pacelties gaisā vai radīt mākslīgo intelektu. Viss un visi visapkārt vēl piepalīdz, noniecinādami vienkāršību un labsirdību, sakot, ka tās ir vājuma un muļķības pazīmes. Izdzīvo stiprākais un gudrākais. Ja Tu tāds neesi, Tev cieņa un mīlestība nepienākas.

Ak, cik pretēja cilvēka domāšana ir Dieva domāšanai. Un Dievs izmisīgi cenšas ar mums kontaktēties, rādīt mums ceļu uz "laimīgo zemi", bet mēs jau gadu tūkstošiem nevēlamies ieklausīties sirds - Dieva - balsī! Noticiet taču beidzot labajam!
- Lai dzīvotu laimīgs, nav jābūt gudram!
- Lai būtu mīlēts, nav jābūt skaistam!
- Dievs mīl ikvienu, katru, visus! Viņš nešķiro "labajos un ļaunajos"!
- Dievu neinteresē Tavi akadēmiskie sasniegumi, viņu interesē Tavi centieni mīlēt!
- Dievs mīl Tevi pat tad, ja Tev neizdodas. Pat tad, ja neizdodas nekas.
- Dievs palīdz Tev VIENMĒR, ja Tu lūdz no sirds un vēlies darīt labu!
- Dievs ir bezizmēra, Viņa došanas princips ir progresīvs - ja esi atdevis kādam pēdējo kreklu, jo Tava sirds par to iežēlojās, tici - Dievs dos Tev desmit kreklus, lai Tu varētu būt siltumā, vesels un laimīgs!
- Aizmirsti savus parādniekus, jo Tev Dievs VIENMĒR iedos tieši tik, cik katrā brīdī būs vajadzīgs Tavu labo nodomu pildīšanai!
- Atdod Viņam godu par paveikto, jo bez Viņa mūsu nav! Cilvēks ir iemācījies bīdīt uz Zemes esošās enerģijas, tagad iztēlojas sevi par Dievu, domādams, ka sasniedzis intelekta virsotnes. Kad Dievs uzsitīs knipi un savāks savu enerģiju, cilvēki beidzot sāks aptvert savu mazo spēku radības priekšā.

Paldies, Dieviņ, par krīzi! Paldies, ka Tu dod šogad cilvēkiem iespēju izvērtēt vērtības! Tagad, kad liekā kļuvis arvien mazāk, cilvēki sāk ieklausīties svarīgajā! Lūdzu, lūdzu - parādi tiem, kas sāk Tevī klausīties, ka Tev var uzticēties pilnībā! Ka nav uz pasaules neviena un nekā cita, kas spētu dot lielākas garantijas par Tevi! Ka neviens cilvēks un neviena enerģija neglābs cilvēci no pašnāvības.

Cilvēk, neatņem sev to brīnišķīgo iespēju - BŪT MĪLĒTAM! Bez nosacījumiem, bez "ja", bez "small print"! Būdams pats sev Dievs Tu atņem sev tik daudz brīvības un prieka, jo esi uzlicis sev atbildības nastu par savu dzīvi un par citu cilvēku dzīvēm. Ļauj Dievam rūpēties par Tevi! Uzticies, UZ-TI-CIES, ka Viņš ZINA, ko dara, ka Viņš NEKAD nav vēlējis Tev ļaunu, ka viņš VIENMĒR darīs tikai un vienīgi to, kas Tev būs vislabākais! Ļauj Dievam apgādāt sevi ar dienišķo gardās maizes kumosu, ļauj Viņam vest Tevi drošībā prom no bīstamām takām, ļauj sev aizvērt acis un zināt, ka esi vismīlētākais cilvēks pasaulē!

Mēs esam radīti, lai baudītu dzīvi nevis lai sasniegtu zinātnes attīstību, lai "vestu pasauli" kaut kur, lai bīdītu politiku un mēģinātu izkarot sev kādu labumu. Mēs esam radīti brīvai dzīvei, darot ikdienā savu iemīļoto profesiju ar prieku un vēlmi dot cilvēkiem ko labu. Ja Tu esi kurpnieks, tad vēlies radīt izturīgas un ērtas kurpes cilvēkiem nevis nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas! Ja Tu esi zobārsts, tad dari to, lai ārstētu cilvēkus nevis pelnītu naudu! Ja esi politiķis, tad strādā, lai harmonizētu valsts attīstību nevis iegūtu sev izdevīgus likumus. Alkatība ir bezjēdzīga, jo lieka nauda ir nasta. Cilvēks taču dzimis brīvībai! Tam, kas dzīvo ar Dievu, tas zina, ka viņam rīt būs viss, ko sirds kāro, tam nav vajadzības iekrāt, jo vajadzīgais tiks dots īstajā brīdī. Tam nav bail dalīties un dot, jo tas zina, ka tam tiks vietā.

Tev nevajag skriet ar pieri sienā un klausīt sprediķotājus uz vārda, cenšoties izpildīt visus baušļus tādēļ, ka tā rakstīts. Viss, kas iesākumā vajadzīgs - dod iespēju sev iepazīties ar Dievu! Uzdod jautājumus! Meklē! Atļauj sev kļūdīties, atļauj sprediķotājiem kļūdīties, jo arī viņi ir tikai cilvēki, kas cenšas paskaidrot. Bet neapstājies un turpini savu ceļu pie Dieva, jo nāks kāds, kas spēs atbildēt uz jautājumiem. Un galvenais - IEKLAUSIES! Viņš runā ar katru citā veidā - vispiemērotākajā. Lai sadzirdētu ir jāgrib. Zelta atslēga Tev jau ir, tagad ir jāgrib atslēgt durvis uz Paradīzi. Viņš palīdzēs - vienmēr un nemainīgi. Viss ir vienkārši - ļauj sev iemīlēties Dievā!