2. Augusts 2009

14:53

Ļoti, ļoti, ļoti sen nebija bijusi šī sajūta - atvadīšanās no kāda, kura ļoti pietrūks. Piepildītā telpa kļuvusi tukša, bez paredzamas atkalredzēšanās. Laikam pamanījos iemīlēties...

...un vēl pamanījos atklāt, ka man piešķirta dāvana zīlēt kārtīs. Lai gan...tās kārtis jau tāpat nav īsti vajadzīgas. Visu, kas jāredz, redzu tāpat. Vien palīdz noformulēt domu, kā izrādās.