23. Oktobris 2008

00:33

Tā robeža ir blakus. Robeža, pēc kuras nojūdzas. Pēc kuras nojūdzas tā, ka atpakaļ tikt ir ļoooti grūti. Man ir vairāk nekā haoss galvā, sirdī un vēderā. Fiziski viss griežas apkārt, telpa zūd, emocijas mainās no prieka uz paniskām bailēm, gribas vemt un lekt ārā pa logu. Nav nekādas saprašanas par savu lēmumu pareizību, zudusi pat sajēga par to, kas vispār ir īsts un eksistē, kas - manis iedomāts. Ir sajūta, ka esmu sapīpējusies vienu zināmu līdzekli, bet skaidri zinu, ka tā nav. Un ne tikai manī iekšā notiek sviests - arī ārējie cilvēki man apkārt pēkšņi mainās, ar viņiem notiek dīvainas lietas. Tik liela intensitāte dzīvei, tāda enerģiju maiņa, ka es knapi turos, lai nenokristu no tām šaurajām kāpnēm, kas ved mani no viena stāvokļa uz nākamo. Palīdzi, palīdzi, PALĪDZI!!!!!!!

09:48
jēš!

Is is the plural form of the letter "I".

11:11

"jā, un vēl mani nedaudz biedē jaunatne "omu kleitās un papu kreklos". kā [info]sileens teica - būtu labāk piedzērušies, nevis tās narkotikas rijuši. ja savulaik alternatīvā jaunatne bija kā individualitātes apliecinājums un nevēlēšanās sekot meinstrīmam, tad tagad tā ir kļuvusi par "mana kleita ir vecāka, mana šalle biezāka, es zinu no galvas visus Tolstoja darbus"."

© [info]affair

Saķiķināju...padomāju...un sapratu - es tik sen neesmu bijusi šopingā, ka drīz man nevajadzēs iet uz omas skapi, lai izskatītos pēc "es zinu no galvas visus Tolstoja darbus".

13:43

Not naijs! nebūtu domājusi, ka iemīlēšanās var šitā traucēt darbam! Man jau, ziniet, ar šito nav pieredzes...laikam vienu reizi mūžā tā pa īstam (ilgāk kā uz 2 dienām) esmu bijusi iemīlējusies un tas bija tik sen, ka vairs neatceros, kā tas īsti bija. Man ir aptuveni pēdējā darbadiena, bet es pat neuztraucos, ka nepaspēšu visu pabeigt.

Savācies, meitenīt!

lol