19. Jūlijs 2008

11:28

Man šķita, nekas vairs mani nespēj tā pacelt kā folks un garīgā mūzika, bet izrādījās - SPĒJ GAN! Tas roks ir mana bērnība, pat vēl kas senāks - tie ir gēni. Tēva gēni. Tie hīti spēj iekustināt stīgas, kas ir dziļi, dziļi sirdī. Iekustināt un izvilkt tādas emocijas, par kurām sen biju aizmirsusi. Ne tikai Opusa hīti. Džeki negurstoši novālēja arī "Smoke on the water" un vēl pāris roka klasikas gabalus, kurus ar tēvu duetā dziedam kopš bērnības. Divas stundas pūlis nelaida viņus malā! Pēc stundas pūļa laika izjūta teica, ka drīz laikam prieki būs beigušies - cilvēki sāka jau kliegt "atkārtot", bet čaļi mierināja publiku "nekas, nekas, mēs vēl nebeidzam spēlēt". Un nebeidza ar' - vēl stundu! Un visi lielākie hīti tika saldajam ēdienam. Sen nebiju TĀ lēkājusi vairākas stundas nonstopā! Nekas vakar vakarā mani nespētu darīt vēl piepildītāku. Ikreiz, kad esmu Liepājā, es sajūtu tās patieso spēku un to burvību, kas ļauj cilvēkiem šeit justies labi. Esmu vienkārši laimīga! Un tikai tādēļ, ka esmu. Šeit un tagad. Paldies visam un visiem, kas piedalījās vakarnakts pasākumā - ik sīkums veidoja manu lidojumu!

"Velns lai parauj visas sīkās bēdas
Mums vēl pieder viena nakts
Nejau sapņus, lūgsim brīvo vēju,
Lai šis mirklis nepāriet!"