Šausmīgi ilgi nogulēju, likās, ka galva pārsprāgs, bet nebija spēka ātrāk piecelties - man vispār parasti negribas celties, ja ārā nespīd saule. VIenubrīd domāju, ka varētu nogulēt pilnīgi visu dienu, nekāda labuma laikam nebūtu, jo neesmu nemaz pārgurusi, tomēr nekādu jēgu celties arī nesaskatīju, jo jādara šodien nebija nekas, tomēr es negribēju, lai galva beigās pārsprāgst, tādēļ pusdivpadsmitos izlēmu celties. Sākumā noreibu pamatīgi un nevarēju cauri aizpampušajām acīm saskatīt telpu, labi, ka krānā ir auksts ūdens. Pēc tam nostājos uz galvas un kļuva nedaudz labāk. Pēc ierastajām pāris minimāli nepieciešamajām stundām pie interneta, iegāju virtuvē, cerēju, ka ledusskapī uzradīsies kaut kas tāds, ko man gribētos, zināju, protams, no galvas, kas tur ir - nekā TĀDA tur nebija. Toties uz galda atradu grāmatu - romāns kaut kāds. Gribēju palasīt uz aizmugurējā vāka, par ko tad īsti tur ir - varbūt vērts izlasīt, bet tur nekas nebija rakstīts. Ievada arī nebija - kā atver pirmo lapu, tā sākas kaut kāda darbība. IZlasīju trīs rindiņas un nevarēju neturpināt, kamēr neizlasīju visu. Četras stundas pavadīju pie virtuves galda ar kafijām, tējām un riekstiem, baudot pašu situāciju kā tādu - ļoti sen nebiju neko lasījusi, kur nu vēl ikdienišķu romānu. Lasīju, lasīju, pazaudēju laika izjūtu, pēkšņi palika dikti tumšs, domāju - nu gan ātri vakars pienācis, sāka spēcīgi līt. Uzreiz sagribējās salīt. Nedomājot ne sekundi ātri pārģērbos, uzāvu zandales un devos pastaigā uz Barona Centru. Saliju tieši tik burvīgi, kā biju cerējusi - gribējās salīt, jo tas atgādina vasaru. Lietus bija spēcīgs, tāds, kāds parasti līst vasarās. Iebridu visās peļķēs pa ceļam, gribējās dikti izjust vasaru ar katru šūniņu - esmu noilgojusies. Gaiss arī smaržoja kā vasarā. Atgriezos un turpināju lasīt - gaismu neiededzu, pēc lietus ārā bija kļuvis krietni gaišāks. Nopriecājos, ka nevajadzēja iedegt gaismu - man patika tā romantiskā puskrēsla, kādā pavadīju šo dienu. Bet tā grāmata - lasīju un smējos. Man likās, ka ir tikai viens tāds cilvēks, bet nē - ir divi. psihs un grāmatas autors/galvenais varonis. Viss domu gājiens, darbība un izteicieni...pat varoņa raksturs kā psiham. Ļoti smieklīgs romāns, kurā priekš manis nebija gandrīz nekāda mesidža, tomēr ne mirkli nenožēloju, ka pavadīju pie tā pusi dienas. Kamēr es virtuvē lasīju, manā istabā visu dienu logs bija vaļā, un tagad mana istaba smaržo pēc lietus. Lietas vienmēr notiek īstajā brīdī. Burvīgi.