Spontanitātes kalngals - vakardiena! Netīšām gadījos vienā jokainā meditācijas seansā, gandrīz nokavēju savas svinības, svinēju vārdadienu, sasvinējušās izdomājām, ka vajag braukt uz Londonu un vēlā naktī pasūtījām biļetes, tagad skatos (labi, ka pārsūtīju datus uz e-mail sev), ko esam tur sadarījušas - stāv ierakstīts vienas draudzenes vārds rēķinā, mana dzīvesvietas adrese un citas draudzenes e-pasts. Labi, ka visu piecu pasažieru vārdi iedrukāti pareizi. Tagad tikai atliek informēt māsu par šo izmaiņu kalendārā - hey, miesīgā māsa, Tev aprīļa beigās būs ciemiņi. DAUDZ CIEMIŅU! Pa vidu čalošanai ar burvīgajām dāmām, paspēju arī (laikam) atzīties mīlestībā savam iedomu draugam un mēģināt iestāstīt, ka esmu pie pilna prāta.

šodien jūtos vienkārši apburbuļojoši un pārvietojos viegliem palēcieniem vismaz 5 cm virs zemes. Brīvība un lidojums manai dvēselei. Atmiņas par pagājušo vasaru UK ceļ spārnos, un prieks par atgriešanos vairojas ik mirkli, kad saprotu, ko esmu izdarījusi. Gribas skriet, darīt, būt, lidot, dziedāt, gavilēt un vispār ir sajūta, ka sadalīšos pa atomiem no tās laimes, kas mutuļo iekšās.

"akdievs!
es lidoju prom!
man konkrēti jāsavācas, lai es neaizrautos, neuzkāptu uz palodzes un neizlēktu
no sajūtas, ka varu lidot!!!"

Visu šo dienu lidoju. Un bez redzama iemesla. VIenkārši virpuļoju savās emocijās. Es esmu brīva! Tik brīva, ka šķiet - nekas mani netur. Un kā punkts uz "i" šai dienai bija filma "Across The Universe" ("Pāri visumam"). Iesaku. ĻOTI! Sajūta, ka jāmet nost ziemas drēbes, jāizvelk no skapja puķainie svārki, jāpārmet pār plecu svītrainā soma un jāskrien visaugstākajā tornī, lai ar baudu skatītos uz pilsētu, laukiem, debesīm, jūru un elpotu, elpotu, elpotu!!! - vēju un sauli. Aizvērtu acis un saplūstu ar Visumu. Robežas izklīst. Telpas nav. Laika nav. Ir tikai bezgalīgās Laimes sajūta.
Londona - gaidi mani! Oh, sweet memories!

P.S. TO make it even more significant - mana dzīvokļa biedrene, izrādās, ir pilnīgi nejauši un neatkarīgi no manis ARĪ vakar nopirkusi biļetes uz tiem pašiem datumiem. Arī uz Londonu. Vai mana dzīve var kļūt vēl ...vēl...