Jēzus līgava

Spontanitātes kalngals - vakardiena! Netīšām gadījos vienā jokainā meditācijas seansā, gandrīz nokavēju savas svinības, svinēju vārdadienu, sasvinējušās izdomājām, ka vajag braukt uz Londonu un vēlā naktī pasūtījām biļetes, tagad skatos (labi, ka pārsūtīju datus uz e-mail sev), ko esam tur sadarījušas - stāv ierakstīts vienas draudzenes vārds rēķinā, mana dzīvesvietas adrese un citas draudzenes e-pasts. Labi, ka visu piecu pasažieru vārdi iedrukāti pareizi. Tagad tikai atliek informēt māsu par šo izmaiņu kalendārā - hey, miesīgā māsa, Tev aprīļa beigās būs ciemiņi. DAUDZ CIEMIŅU! Pa vidu čalošanai ar burvīgajām dāmām, paspēju arī (laikam) atzīties mīlestībā savam iedomu draugam un mēģināt iestāstīt, ka esmu pie pilna prāta.

šodien jūtos vienkārši apburbuļojoši un pārvietojos viegliem palēcieniem vismaz 5 cm virs zemes. Brīvība un lidojums manai dvēselei. Atmiņas par pagājušo vasaru UK ceļ spārnos, un prieks par atgriešanos vairojas ik mirkli, kad saprotu, ko esmu izdarījusi. Gribas skriet, darīt, būt, lidot, dziedāt, gavilēt un vispār ir sajūta, ka sadalīšos pa atomiem no tās laimes, kas mutuļo iekšās.