Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (III) Ēra Zalcmane
Žurnāls Psiholoģijas Pasaule (2003)

Pasaule ir krāsaina. Krāsa – tā ir atstarota gaisma. Kaut gan ikdienā mēs par to daudz nedomājam, ikviens no mums atrodas nemitīgā krāsu ietekmē, jo katra krāsa atšķirīgi iedarbojas uz cilvēka smadzenēm. Kad mēs redzam kādu krāsu, mūsu smadzenēm pienāk noteikts signāls. Piemēram, ļoti spilgtas, košas un spožas krāsas iedarbojas uz to smadzeņu daļu, kas atbild par muskuļu darbību un kustību sistēmu. Slavenais arābu ārsts Avicenna, veidojot krāsu diagnostiku, atklāja, ka siltās, sarkanās krāsas uz cilvēku iedarbojas uzbudinoši, bet vēsās, zilās – nomierinoši. Arī amerikāņu ārsts Edvīns Bebits 1878. gadā grāmatā “Gaismas un krāsas tera­pija” aprakstījis krāsu psihofizioloģisko iedarbību. 1958.gadā Roberts Džerards eksperimentāli pierādīja, ka sar­kanā krāsa paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, bet zilā krāsa pazemina asinsspiedienu. Daudzi mūsdienu ārsti un zinātnieki laboratorijas apstākļos ir pētījuši dažādu krāsu iedarbību uz cilvēka emocionālo stāvokli un fizioloģiskajiem procesiem. Franču ārsti M.Vaiss un M. Šavelli savās laboratorijās un klīnikās ir pētījuši krāsu ietekmi uz cilvēka veselību. Savā praksē viņi bieži vien izmanto krāsainas gaismas terapiju. Pētījumi turpinās. Aizvien jauna informācija apstiprina un papildina cilvēces zināšanas par krāsas spēku un to nozīmi mūsu dzīvē.


( Dzeltens )

( Zaljsh )

( Oranzhs )

( Sarkans )

( Rozaa )

( Violets )

( Zils )

( Melns )

( Peleeks )

( Bruuns )

( Balts )