Šerloka Holmsa pirmais noziegums:
Šīs fenomenāli neatkārtojamās teātra izrādes pirmizrāde (kas pagaidām diemžēl ir arī pēdējizrāde) notika šogad naktī no 23. uz 24. augustu vecajā Ikšķiles kultūras namā. Nelaimīgā kārtā neviens skatītājs nebija ieradies. Bet baigi jau nu mums viņi ir vajadzīgi. Diemžēl lielāko daļu no izrādes otrās puses es neatceros. Diemžēl lielākā daļa no tās daļas, ko es neatceros, nav iekļuvusi arī Benitas videomateriālos, tāpēc man to nācās izdomāt no jauna. Cerams, ka iesaistītās personas neapvainosies... Bet vispār es viskautko pamainīju - pēdējā laikā ir bijis ļoti daudz iespaidu...
Nepieciešamie rekvizīti:
* Vinnijs Pūks a.k.a. Miškinis.
* Pustukša "Russkij Razmer" pudele. Bet varbūt divas pustukšas "Russkij Razmer" pudeles? Dubults neplīst...
* Divas pilnas "Moskovskaja" pudelītes. Maziņās.
* Virve. Vai kaut kas tamlīdzīgs.
* Divas kafijas tasītes.
* Nazis. Tāds, kura asmens mēdz iezalgoties.
* Medus pods.
* Kafejnīcas galdiņš.
* Tējkanna, siers, keda vai dajebkas cits, ko var uzlikt uz kafejnīcas galdiņa.
* Noslēpumaina izskata grāmata.
* Klavieres.
* Spēļu kompjūtera stūre un pedāļi.
Dakšas un grābekli mēs diemžēl atradām tikai nākamajā rītā, tāpēc tie izrādei nav nepieciešami.
Darbojošās personas:
Šerloks Holmss (oriģināliestudējumā Jānis B.)
Doktors Vatsons (Jānis B.)
Sivns (Kārlis F.)
Pūce (Līga S.)
Trusītis (Ilze I.)
Īā-Īā (Baiba B.)
Tīģeris (Benita A.)
Kristofers Robins (Didzis L.) - uz skatuves nav redzams, jo aizkulisēs spēlē klavieres
Es ļoti ceru, ka līdz šai vietai visu esmu atcerējies daudz maz pareizi. Ja kas, tad aizrādiet...
- Pūk! - Sivēns iekliedzās. - Tu domā, ka tas ir vēl viens Bubulis?
- Nē, - atbildēja Pūks, - jo šīs pēdas ir citādākas. Vai nu tie ir bijuši divi Bubuļi un viens, kas varētu būt Pēka, vai arī divi Pēkas un viens, kas varētu būt Bubulis.
(A.A. Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi")
- Sākumā mani slēdzieni bija pilnīgi nepareizi, dārgais Vatson, - viņš sacīja, - un tas lieku reizi pierāda, cik bīstami balstīties uz neprecīzām ziņām. Čigānu nometne Roilota īpašumos, nelaimīgajai meitenei pasprukušais bērnu dienu vārds "bante", ko māsa bija pārpratusi kā "bandu" un ko es arī pieņēmu par pilnu, - tas mani gandrīz noveda neceļos.
(A. Konans Doils "Raibā lenta")
Pirmais un laikam arī vienīgais cēliens
Pirmā aina
Septiņjūdžu mežs. Tālumā iezalgojas naža asmens un strauji cērtas lejup. Sirdi plosošs kliedziens piepilda skatuvi un skatītāju zāli. Naža kustība atkārtojas vēlreiz. Un vēl. Un vēl dažas reizes. Meža (tobiš skatuves) vidū neatpazīstama roka izmet Vinniju Pūku, kuram ap kaklu ir savilkta virve vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā pati roka Pūkam nopakaļ izripina pustukšu "Russkij Razmer" pudeli. [Fonā visu laiku skan melodija "Monstra te esse matrem"].
Otrā aina
Vienā skatuves pusē joprojām Septiņjūdžu mežs, otrā pusē kafejnīcas galdiņš. Uz galdiņa stāv divas kafijas tasītes, kā arī dajebkas cits. Uznāk Šerloks Holmss un doktors Vatsons. [Ieskanās melodija no slavenās krievu filmas par Šerloku Holmsu, kas vēlāk izvijas pārsteidzošās variācijās]. Abi apsēžas pie galdiņa. Holmss no azotes izvelk maziņo "Moskovskaja" un piepilda tasītes.
Holmss: Nu tad, Vatson! Par mūsu atšķetināto nekrietno noziegumu! [Abi iedzer].
Vatsons: Jā, Holms, jūs mani joprojām nebeidzat pārsteigt! Es vēl joprojām nesaprotu, kā tieši jums izdevās atklāt slepkavu!
Holmss: Elementāri, Vatson! Lorda Eplkeika kurpes pazolei bija pielipusi baloža spalva, un šādi baloži ir sastopami tikai vienā Anglijas vietā. Tā arī bija šī noslēpuma atslēga.
Vatsons: Holms, bet kā bija ar jūsu pirmo noziegumu? Man šķiet ka toreiz jums nemaz tik gludi negāja, vai ne?
Holmss [Strauji nobāl]: Jā, Vatson. Man šķiet, ka šo notikumu es nekad nespēšu izdzēst no savas atmiņas, kaut arī tas notika pirms tik daudz gadiem. Toreiz biju aizšāvis ar felli uz Septiņjūdžu mežu pie sava čoma Kristofera Robina. Es piegāju pie viņa namdurvīm un saucu: "Kristofer Robin!"
Kristofers Robins: Kas ir?
Holmss: Braucam sēņot!
Kristofers Robins: Es nevaru. Es pļauju kaņepes! [Sāk spēlēt "Div' pļaviņas es nopļāvu", kas nedaudz vēlāk pēc ārkārtīgi sarežģītas modulācijas atkal pāriet Šerloka Holmsa tēmā]. Sorry, vecais!
Holmss [atkal pievēršoties Vatsonam]: Tā nu es braucu sēņot viens pats. Biju jau salasījis gandrīz pilnu maisiņu, kad skatos - baravika! Un tik skaista! Grasījos jau griezt nost, kad skatos - blakus baravikai pudele! "Russkij Razmer"! Grasījos jau likt maisiņā, kad skatos - blakus pudelei Vinnijs Pūks! Beigts un pagalam! Es sabēdājos un nolēmu braukt prom...
Vatsons: Bet tā grāmata, Holms, tā grāmata!
Holmss: Kāda grāmata?
Vatsons: Nu TĀ grāmata!
Holmss: Ak jā, pareizi, TĀ grāmata. [Turpina iepriekšējā tonī]. Blakus lāča mirstīgajām atliekām es atradu noslēpumaina izskata grāmatu. Kad es to atšķīru, es ieraudzīju, ka tajā ar drebelīgu roku ir ierakstīti manu draugu vārdi: Sivns, Pūce, Trusītis, Īā-Īā, Tīģeris un Kristofers Robins. Tajā brīdī es sapratu, ka man ir darīšana ar noziegumu, un nolēmu to atšķetināt! Tāpēc es sabēdājos un aizbraucu prom!
[Visā šīs ainas laikā, un arī visu citu ainu laikā, Holmss un Vatsons ik pa brīdim piepilda savas tasītes un izdzer].
Trešā aina
Vinnija Pūka mājas. Uznāk Sivns ar medus podu padusē. [Melodija "Cūka rudzos"].
Sivns: Čau, Pūk! Klau, es tev atnesu to medus podu, ko toreiz aizņēmos! Piedod, ka tik ilgi! Pūk!? Eu, Lāci, kas ir ar tevi? Tu nemaz nekusties... [Melodija - Bēthovena 5. simfonija] Un pulsa arī nav... [Un lūdzu, neprasiet man, kā Vinnija Pūka līķis gadījās viņa mājās, ja iepriekš tas tika izmests meža vidū].
Vatsons: Tu taču nepareizā vietā tausti!
[Sivns ar saviem šķeltajiem nagiem sāk taustīt pulsu visneiedomājamākajās vietās, pēc tam mēģina mākslīgo elpināšanu].
Sivns: Ai, man nekas nesanāk, es neko nesaprotu, laikam jāpasauc Īā, viņš ir gudrs ēzelis. [Izvelk mobilo tālruni, bet tajā brīdī ierauga tālumā Īā]. Eu, Īā, panāc, lūdzu, šurp! Man tev kaut kas jāparāda!
----------------------------------------
Holmss: Jau tajā brīdī es nodomāju: hmm, vai tā nav dīvaina sagadīšanās, ka Sivns un Īā tieši reizē sadomāja apmeklēt Pūku, kad viņš jau tā bija nogulējis vairākas nedēļas... [Melodija - X faili]
Vatsons: Vairākas nedēļas? Bet tad jau viņš būtu sācis smirdēt!
Holmss: Viņš bija iecukurojies.
Vatsons: Ā, skaidrs. OK.
----------------------------------------
Īā: Čau, Sivn! Tu Pūku neesi redzējis? Laikam viņš mani ienīst, nau rādījies jau vairākas nedēļas. Kopš es viņam parādīju to savu Rizolūciju... [Melodija - Saulīt' vēlu vakarā]
Sivns [norāda uz Pūka ķermeni]: Bet tu paskaties!
Īā [ierauga virvi vai kaut ko tamlīdzīgu ap Pūka kaklu]: Bet tā taču ir mana aste! Pūk, tu to atradi! Tu esi vislabākais lācis, kaut arī galvā tev ir zāģu skaidas, jei bogu! [Metas virsū Pūkam].
Sivns: Bet Īā, man liekas, ka ar Pūku kaut kas ir noticis...
Īā: Bet mana aste!
Sivns: Tu ēzeli, tu nesaproti, ka Pūks ir miris?
Īā: KO?
Sivns: Miris! Nolicis karoti, atstiepis kājas, pārkodis zobratu, aizgājis pa skuju taku, nolicis ķelli, atdevis galus, nolaizījis palodzi, aizgājis pie dieviem, nosprādzis, nobeidzies!
Īā: Šausmas, ko lai tagad dara, kolaitagaddara, kolaitagaddara, kolaitagaddara, kolaitagaddara, kolaitagaddara, kolaitagaddara?
Sivns: Pasauksim Pūci, viņa zinās, ko darīt!
[Pūce atlido, tā it kā būtu gaidījusi, ka viņu sauks. Melodija - Valkīru lidojums].
----------------------------------------
Holmss: Man tas šķita ārkārtīgi aizdomīgi. Likās, ka Pūce jau bija gaidījusi, ka viņu sauks.
Vatsons: Pūcei no augšas ir redzams viss, kas notiek mežā. Viņa noteikti kaut ko zināja...
Holmss [izlējis pēdējo lāsi no "Moskovskaja" pudelītes]: Es aiziešu pēc vēl viena... [Aiziet aiz kulisēm pēc vēl viena un pēc brītiņa atgriežas].
----------------------------------------
Pūce: O! Skat, kas te! Vinnijs Pūks nolicis ķelli! Čau Sivn, čau Īā! [Paceļ pustukšo "Russkij Razmer" pudeli] Kas tad tas? Vai jums par to ir kas zināms? [Melodija - Krievijas himna]
Sivns un Īā: Nē nau ne jausmas mēs to pat nepamanījām kas tas ir kas gan tas varētu būt ko Pūce kas tas tāds ir pasaki?
Pūce: Hmm... Izskatās pēc ūdens... Bet kas tad tas? Uz pudeles ir truša nagu pēdas! Tam varētu būt kāda saistība ar slepkavību...
----------------------------------------
Holmss: Manuprāt, tam pilnīgi noteikti bija kāda saistība ar slepkavību.
----------------------------------------
Pūce: Pasauksim Trusīti! [Melodija - Zaķīšu pirtiņa]
[Visi kopā sauc Trusīti].
Trusītis: Jā, jā, nāku jau, nāku!
Pūce: Trusīt, vai tev ir kas zināms par šo te? Un nemaz nedomā liegties!
Trusītis: Jā, tas taču ir ūdens, ko es Pūkam pirms dažām nedēļām atnesu!
Sivns: Bet varbūt ūdens ir bijis saindēts! [Melodija - A Komanda]
Pūce: Bet Sivn, tā taču ir ģeniāla doma!
Trusītis: Jā, tā tas varētu būt! Es nevaru galvot, ka pudeli pirms nešanas Pūkam būtu visu laiku uzraudzījis!
Pūce: Mums pudele ir jānes uz ekspertīzi!
Īā: Pagaidiet, pagaidiet! Man ienāca prātā ģeniāla doma! Varbūt ūdens ir bijis saindēts!
Visi: Jā, jā...
Sivns [pasniedzot pudeli Holmsam]: Labdien, Ekspertīzes kungs! Sakiet lūdzu, vai šis ūdens gadījumā nav saindēts?
Holmss [aposta pudeles saturu un pasniedz tālāk Vatsonam]: Vismaz pagaidām mums nav pamata uzskatīt, ka tas būtu saindēts. Bet katram gadījumam mēs to paglabāsim.
Vatsons: Turpmākai ekspertīzei. [Abi ar Holmsu nemanāmi saskatās].
[Pūce, Trusītis, Sivns un Īā noskumuši atgriežas pie Pūka līķa. Melodija - O Rex].
Pūce: Nu mums ir zudis arī mūsu pēdējais pavediens...
Trusītis: Paga, paga! Pūkam aiz nagiem ir tīģera spalvas!
Īā: Nu, man gan tās vairāk izskatās pēc truša spalvām...
Trusītis: Nē, tās ir tīģera spalvas! Tīģeri! Tīģ...
Tīģeris [iebrāžas kā vējš]: Vai kāds mani sauca, jou?
Visi: Tīģeri? Kas ar tevi?
Tīģeris [repo]: Es esmu baigi lecīgs, reāli plecīgs lauku vecis! Vari cirst, vari necirst, bet kad visi šitā tresī, man reālais besis, labāk aiziet uz Esi! Āāi! Jou mēn!
Pūce: Tīģeri, Pūks ir miris...
Tīģeris: Pūks bija normāls, kaut apaļīgās formās, ar feisu mūžīgi kombikormā ielicies, brīžiem natūrā pielicies, pilnīgā pārpālī klīda pa apkārtni, būtu te kāds laitnants vai kaprālis, sen jau būtu viņu pakāris. Pīs, mēn!
Sivns: Vai tu gadījumā nezini, kā tas notika?
Tīģeris: Septiņjūdžu mežā visādu mūdžu bez robežām, brauc ar veciem ižiem, liek galvu uz ežām. Vienam bij' Ērenpreiss, nu drausmīgi tizls feiss, laikam čalītim pirmais reiss, galīgi savītis bija arī šis. Mačastra! [Aizbrāžas kā vējš].
----------------------------------------
Holmss: Tā arī es nebiju nonācis tuvāk šī noslēpumainā noslēpuma atrisinājumam...
Kristofers Robins: Šerlok, beidz ākstīties! Tu takš pats to lāci nobrauci. Ar riteni!
Holmss [saskatās ar Vatsonu]: Vatson, vai tu lūdzu, neizietu uz mirkli aiz kulisēm? [Izdzer pēdējo tasīti, pēc tam arī Vatsona tasīti].
----------------------------------------
Mūzika pārtrūkst. Tālumā iezalgojas naža asmens un strauji cērtas lejup. Sirdi plosošs kliedziens piepilda skatuvi un skatītāju zāli. Naža kustība atkārtojas vēlreiz. Un vēl. Un vēl dažas reizes.
Ceturtā aina
Šoseja. Holmss dzērumā brauc ar mašīnu un mēģina novaldīt videospēļu konsoles stūri, un izmisīgi min pedāļus. [Melodija - "Eripe Me"] [Bet kur palika Vatsons, točna nezinu. Kopā mēs nebraucām].
BEIGAS
Visi vienojas kopīgā dziesmā "Проведёмте, друзья" un iet uz Daugavu peldēties.
Teksta autors
(c) Jānis Barbans
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}