Pirmdiena, 15. Jan 2007, 23:34

Pirmo reizi mūžā man bija tā, ka reāli paliek fiziski slikti no kāda cilvēka klātbūtnes. No pilnīgi sveša cilvēka garāmpaiešanas. Sieviete pieturā gaidīja transportu un lēni pārvietojās šurpu-turpu man garām. Ikreiz, kad viņa gāja man garām, mana sirds iedauzījās stiprāk un kaut kas iekšās notrīcēja. Kas viņā bija tāds, kas izraisīja manī tik spēcīgas sajūtas?... Žēl, ka tuvumā neviens gaišreģis vai dziednieks nebija, būtu interesanti zināt, kāds iemesls bija tik spēcīgām sajūtām, tik pēkšņam pagriezienam manā praksē. Ja nu gadās to piedzīvot vēl kādreiz, jāzina tak, ar ko rēķināties...

Otrdiena, 16. Jan 2007, 11:06
[info]nenormaaliigaa

Iespējams, bet man liekas, ka tad šādām emocijām nevajadzēja būt manī. Man liekas, tad tām sajūtām būtu jābūt savādākām.

Otrdiena, 16. Jan 2007, 16:42
[info]kreiza

Cilvēks, kas vēlās Tevi apzagt, pats ir mierīgs, nav nekāda īpašā starojuma viņā. Ja Tu uztver kaut ko nelabu, tas ir viņā, un tās ir nevis viņa domas, bet tas, kā viņš jūtās... Vismaz mana pieredze ir tāda...

Otrdiena, 16. Jan 2007, 16:47
[info]nenormaaliigaa

Es kaut kā nevaru piekrist...bet, ņemot vērā, ka neesmu to nekad pārbaudījusi un pāliecinājusies par savu sajūtu nozīmi, nevaru neko apgalvot. Varbūt ar laiku, ja tas turpināsies, kā man liekas.