| Paģiras. |
5. Sep 2008|11:06 |
Man neizturami sāp galva. Āāāah. Jāiedzer kaut kādas zāles un būtu jānopērk aliņš, taču šaubos vai spēšu izkustēties no vietas. Mute smird, elpa aizsmaukusi, bet pamodos šķērsām guļam gultā. Atceros, ka līdz tai vēl bija jātiek. Pamatīgi kāvu āzi, kādu brīdi centos aizmigt pie poda (uz poda), bet nācu pie prāta pēc trešās izkorķēšanās reizes un... nu, attapos gultā.
Es zinu, ka esmu muļķis un nožēlojams sapņotājs, bet iedomājos, ka neviena no tām sievietēm, kas ar mani flirtē, negribētu redzēt mani alkoholiskā reibumā, skaļi vemjam pie poda, runājam pie sevis un tagad no rīta izskatāmies pēc bāla zombija. Āda zem acīm mazliet iekritusi, acis milzīgas kā kādam sikspārnim, ūdeņainā krāsā, tumšie mati pa gaisu, mute smirdīga, izelpa smirdīga, pats smirdīgs cūka. Iepriekšējā meitene par tādām lietām ārkārtīgi lamājās un pat piedzērušos stūma zem dušas, lai arī es vienkārši varēju pārgulēt uz lielā viesistabas dīvāna. Pēcāk, kad šī no meiteņu vakara pārnāca un apsēdās uz zemes muļķīgi ķiķinot, tad es neko nedrīkstēju aizrādīt. Būtībā es arī to negribēju. Nejūties kā vienīgais cūka mājās.
Paturēju viņas smalkos matus, kamēr viņa vēma.
Nahuj es vispār to stāstu? Būtībā es tikai gribēju pateikt, ka neviena sieviete negribētu mani redzēt šādā izskatā tikai tāda meitene, kuru es meklēju. Viņa neko nepārmestu, nepurpinātu. Viņa pati nāktu mājās nepieklājīgi iereibusi un man jau nu nebūtu iebildumu. Mēs varētu iedzert kopā! Tas vienmēr veicina kopības sajūtu, lai arī ko daudzi dirstu par alkoholu. Es jau nesaku, ka jāpielejas katru dienu. Es runāju par normālu, iknedēļisku piedzeršanos pēc darbdienām vai kad... kad labpatīk. Ai, man galva nestrādā!
Es eju uz ģērbties un uz veikalu! Alus, čipsi... |
|