|
28. Aug 2008|15:46 |
Stundām ilgi čakarējos ap skiniem, par kuru lietošanu man nav nekādas sajēgas, jo neesmu nekāds datoriķis, ka zinātu kā tur tos paštaisītos skinus dabūt gatavus. Drīzāk kaut ko sačākarētu nekā dabūtu gatavu... Eh, bet ko jau par to! Jūtos sakārtots kā piekārtots mans klab. Reti kad atceros te kaut ko ierakstīt, bet ne jau vienmēr vispār ir ko rakstīt. Dzīves prastības nav īsti tas ko vēlos atstāt sev atmiņā.
Vispār man ir atviļinājums. Pirmā nedēļa jau iet uz beigām. Nesaprotu kāpēc izvēlējos rudeni par savu brīvdienu, bet es varētu aizlaist uz Parīzi. Tur nebūs silts, taču būtu lieliski sēdēt kādā kafejnīcā savā metelī ar spalvainiem ādas atlokiem un dzert ekspresso vai ko jau tur tā var stilīgi dzert un justies ārkārtīgi kruts.
Sēžu mājās un uz galda mētājās Malboro. Mana mīļākā sarunu tēma - Malboro un tas ko es nedaru. Būtībā nepastāstīšu neko ārkārtīgi aizraujošu.
Istaba tā pati, visi logi ciet, tāpat auksti, skan kaut kādi popi, man ir mākslinieciska paskata pelnutrauks un esmu saģērbis izejamās drēbes, jo man sagribējās justies ērti, labi un skaisti arī mājās. Viss svaigs - baltas zeķes, džinsi, strīpains džemperis. Jūtos kā pediņš, bet no otras puses... Vai tad man ir slikti?
Zvanīja E. Es viņai vēl joprojām patīku. Tas ir drausmīgi! Tāda deviņpadsmitgadīga, parasta meitene, sabiedrības dvēsele, jaukumiņš, viņa patīk daudziem jaukiem puišiem, bet šai patīku es. Daudzi man borē ausīs batonus, ka jāgrābj ciet, bet es negribu. Viņa ir viena no visām. Tādu ielaist savā gultā? Ļaut pieskarties augumam? NĒĒĒĒ!!!!!!! Man bail, ka ar vienu viņas pieskārienu visa mana cīņa kļūs par vienu lielu zaudējumu. Es negribu būt tāds kā citi.
Vispār mežonīgi salst rokas. Gandrīz vai gribētos uzvilkt cimdus. Laiks arī debīls. It kā saule ir, bet vējš tāds, ka nes nost no kājām un lietus mākoņi pa visiem pakšiem. Tomēr ārā es labprāt izietu. Kaut kad vakarā pasēdēt ar drauģeļiem, kuri tagad vēl strādā, kādā siltā krodziņā = pabā. Pohuj. Un iedzert karstvīnu. Sakārojās. Ja jau nespēju atrast sakarīgu sievišķi, ar kuru iedzert kopā, nāksies dzert vienam.
Atzīšos - jūtos vientuļš. Un man ir mazliet skumji. HA. Uzķērāties? Pajokoju. |
|