|
8. Apr 2009|17:10 |
Ienīstu. Sauli. Bet pēc labajiem, morālistiskajiem nerakstītajiem likumiem - tagad jāmīl gaisma. [Gluži tāpat kā ar priekšniekiem. Kurš ir biezāks, to labāk iemīlēt.]
Man nav ko mīlēt.
Man nav priekšnieka.
Man patīk būt bālam, un es nekļūtu par šokolādes vīrieti tikai tāpēc, ka visi džeki un meitenes uzskatītu, ka tā būtu labāk, bet tomēr jābūt kaut kādām attiecībām ar sauli. Brūnā krāsa uzlabo izskatu.
Man patiesībā vienalga. Patiesībā es gribēju gudri pateikt, ka es elpoju daudz svaiga gaisa un upmalā ar draudziņiem jāspēlē volejbols. Ārā tīri vēss, kad vakaros sanāk komandas.
***
Ir labi pusdienlaikā apsēsties uz soliņa un papīpēt uzmācīgi siltajā saulē, taču tas arī viss. Vējš planda manu, brīvi apmesto, pavasara šalli.
Tas patiesībā man ir viss viens, bet skatītājas un pretinieces komentē manu izskatu un dažkārt diezgan uzmācīgi cenšas man ieskaidrot, ka esmu tik sasvīdis, ka derētu novilkt kreklu. Komandas biedrenes ir diezgan vienaldzīgas. [Ja neņem vērā piezīmes par pretinieku uzmanības novēršanu.]
Mani nav piemeklējis pavasara pārošanās haoss. Sekss ir visur. Visi drausmīgi pišas, bet es vēl joprojām atturos. Man tas patīk. Sekss ir labs, bet bez tā arī ir ļoti labi un, kad es atkal atsākšu, sekss būs perfekts.
Esmu ārpus pavasara, prom no cilvēkiem. Es smēķēju un viegli smaidu tukšumam.
=Šašliku cepšana. Drausmīga piedzeršanās. Intrigas.=
Mana māsīca izraudājusi visas acis kāda džeka dēļ. Es domāju, ka visvairāk tāpēc, ka viņas ''draudzenes'' saka, ka viņa ir muļķe. Viņas priecājas.
Smieklīgi, ka ir cilvēki, kas jūtas nepilnvērtīgi, ja nedrāžas vai vismaz nelaizas ar kādu. Cigarete un aliņš, tu pats, vari sev dāvināt brīnišķīgu sajūtu. Par absolūti neko.
Man nav nevienas olas. |
|