|
20. Mar 2008|20:41 |
Un es esmu MĀJĀĀĀĀS! YESSS.!!!!!!!
Pirmais ko izdarīju - ieslēdzu datoru. Pirms pāris mili sekundēm aizlidināju kurpes katru uz savu pusi un nejauši apgāzu japāņu stila vāzi ar sausajiem ziediem (ehh... piedrāzt), mans kažociņš čuč uz gultas brūnās ādas stūra. Viss cits no ārpasaules man vēl joprojām ir mugurā. Mati smaržo pēc sieviešu rokām, apģērbs pēc elektronikas izdrāzta papīra, bet mana pašreizējā esība pēc vēsa gaisa, kūstoša sniega un rūgtiem cigarešu dūmiem. Es to jūtu.
Beidzot esmu mājās. Paldies, Dievam. Beidzot esmu pie datora, beidzot klausos NIN seksīgi pavedinošo mūziku un beidzot varu mierīgi atslēgt telefonu, jo notēloju, ka esmu vairāk piedzēries nekā esmu, tāpēc neviens uz klubu ietgribētājs man no rīta neuzdos cilvēku ierasti tizlos, uzmācīgos jautājumus ''kas ar tevi'', ''kur tu biji'', ''kāpēc tu man neļauj jaukties savā dzīvē'' kaut kas mātes stilā tikai vēl bezpersoniskāk un kaitinošāk. Tikai tu nevari viņiem atklāti pateikt ''ej dirst'', jo tad vējā būs viss matreāls un darbs. Par mani baumas izplatās ātri, man ir daudz ienaidnieku un tomēr es cipa ''esmu foršs''. ''Patiesībā, jo tu esi foršāks, jo tev ir daudz vairāk ienaidnieku,'' - kā reiz man teica mans vectēvs pirms nolikās uz gultas un zaudēja saprātu, kad es gruzijos par to, ka man tik daudz jādiršās. Bet toreiz man vēl bija tikai 14... es biju pavisam zaļš asniņš dzīves mēslainajā augsnē.
Rītdien Big pjatņica. Jēzus ko tad darīja kā jums liekas, bērni? Nu nu? Ja godīgi, esmu piemirsis. Jau gadiem nav radītas tās krutās filmiņas par Jesus krustā sišanu. Tv laikam nospriedis, ka tas nevienu neinteresē. Man gan patika. Affigenā lieta. Tā kā bībeli laika lasīt nav un negribas arī (kamdēļ vispār?), tad šis bija vislabākais risinājums kā neaizmirst kādas lietiņas un razborkas tur notika.
Jā-ā esmu mazliet ierāvis, tāpēc arī tādi visādi vārdiņi laužas ārā no mutes un pats lidoju kā putns. Šņabis aknās un asinīs. Cepjos ārā un uz dzīvokli lidoju kā putns Junkie XL pavadībā. Tomēr sāku lēnām atiet. Es jau teicu, ka vairāk pietēloju, nekā biju patiesi ierāvis.
Vismaz man tagad ir laiks sakravāt pekeles uz savu lauku ''sādžu'' cipa un uzpīpēt, palasīt kādu grāmatu un palūrēt teļļuku vai arī visu reizē. Nodarboties ar seksu? Nu nēē. Pat tās izslavētās ''vienas nakts sievietes'' uz mani no rīta skatās ar tām lielajām, izmisīgajām acīm, kas cipa vēsta ''paņem mani maigi, piesien saitītē, apģērb un paturi mājās kā savu seksa un mīlestības vergu vēl. PRECĒSIMIES'', tomēr kaut kādu pašcieņu arī lielākā daļa saglabā - aiziet prom, bet varu derēt vēlāk pūš un elš un savām draudzenēm stāsta kādu veci nopisušas, bet šis neko... Bet es vairs tā tik bieži nedaru. Ļoti retu. Man sievietes mazliet apnikušas pēc divām kopdzīvēm un skaistajiem 19, kad drāzos kā nenormāls, norāvies no senču saitītes un ticis normālā gultā un nonācis pie apziņas, ka vairs nav jāslapstās.
Man jāizbeidz melst. Patiesi. Bet man patīk. Jau zobos atkal cigarete, dūmi apņēmuši galvu un klaviatūra mazliet pelnaina. Jānomierinās, kārtīgi jānopīpējas un tad jāiet gulēt. Tā kā biju tāds kretīns, ka šodien neko no muteres lūgtā nenopirku, tad tas būs jāizdara rītdien daudz agrāk nekā man pienāktos, ja es to BŪTU izdarījis. Bet es neesmu. Tad nu neko. 11 mani savāks mani radiņi - krustmāte ar krusstēvu. Gan jau vēl būs cockas un moš arī kāds nepensionējies radiņš. Kas zin ko rītdiena atnesīs un es nemaz negribu zināt. Bet jāatslābinās un jāizbauda vientulība. Es pat negribu tagad stāstīt, kas ar mani rīt notiks un kā tas notiks. Bet tā iespējams būs nāve ar gaļas smalcināmo cirvīti. Bet tāda lēna un nepielūdza. Kā jau visas nāves. Šī starp citu būs morālā. Un es zinu. ES ZINU - man beigās gribēsies vienkārši izdrāzt savu otrās pakāpes māsīcu. Nedrīkst, nedrīkst. Slikts suns. |
|