| |
[12. Jan 2009|18:48] |
Vistas zupa liek man pasmaidīt. Pilnu vēderu atlaižos datorkrēslā un pašapmierināti pasmaidu. Vēl tikai vienu dūmu, un es būšu pašpietiekams. Jāiet pie loga uzsmēķēt paklausīties ko mazie bērni runā.
Darbs varbūt ir smags, bet mājās pārnākšana un paša taisīts ēdiens līdz ar to ir kaut kas neatkārtojams. |
|
|
| |
[12. Jan 2009|21:17] |
Pusaudžu sarunas zem mana loga ir tik smieklīgas.
Šovakar mazās, pieaugušās meitenes runāja par ''drāzšanos''. Visām zobos cigaretes. Visām zobi sitās pret zobiem aukstumā. Vecāki mēdz būt tik ļauni, bet laikam ne tik ļauni kā likumi, kas aizliedz ''nepilngadīgajiem'' smēķēt. Tāpat viņi pīpēs. Es pīpēju. Visi pīpē.
Manā dzīvē ir iestājies miera periods, ko man pēc ilgiem mēģinājumiem izdevās iegūt. Sajūtas brīvas. Iespējams ilgi tas nevilksies. Varbūt jau šo piektdienu atkal dzeršu, bet pašlaik esmu harmonijā ar sevi. Iņ un Jaņ.
Drīz noteikti kāds aizsniegs mani ar nolādētajiem saziņas līdzekļiem, drīz man pietrūkst attaisnojumu un rupjību, pat gudrības. Neviens mani neglābs no cilvēku sabiedrības gūsta. |
|
|