| Bezsakarīgā stilā - |
[14. Apr 2008|09:49] |
Dzeru ekspresso kafiju un grozos savā darba krēslā. Būtu jādomā par darbu, bet šodien lien prātā visādas domas tikai ne tādas, kādas man būtu vēlamas. Šī acīmredzami nebūs no tām dienām, kad koncentrēšanās spējas ir visaugstākajā līmenī. Patiesībā nebija pat vērts izlīst no gultas. Taču man ir pienākumi, visiem ir pienākumi. Pataupīšu neierašanos darbā slimības dēļ citiem laikiem.
Būtu tīri jauki uzpīpēt.
Laiks šodien ārā totālākais draņķis. Ziniet ne šāds, ne tāds. Pie tam ir vēss un pūš vējš. It kā jau spīd tā saule, bet hui tur kaut ko tā piespīdēs. Tad jau labāk būtu nomācies laiks. Vismaz debesis neliktos tik ūdeņainas un kaitinoši bezkaislīgas kā tagad.
Man nav ko teikt patiesībā. Atliek vien paraustīt plecus.
****
Pēdējā laikā negribās ne par ko domāt, negribās neko lemt. Gribās vienkārši tāpat dzīvot. |
|
|
| |
[14. Apr 2008|10:09] |
... priekš sevis. Nedod no šīs dzīves ne kripatiņas citiem cilvēkiem un būt skopulim - smēķēt kur pagadās, staigāt pa mājām t-kreklā un garās apakšbiksēs, lasīt laikrakstus, un izgulēt visus dzīvokļa dīvānus. Ak jā - un neskūties. Un neteikt nevienam par to.
Būtu diezgan forši, ja vēl blakus būtu tāda pati sieviete kā es. Kaislīga smēķāja, kas mīl klīst pa māju visādu noskaņu ietērpos un neko citu nedarīt kā tikai izbaudīt paša savu tuvumu. Tad mēs abi varētu stundām ilgi nodarboties ar seksu, vārtīties pa manu gultu, tur smēķēt, tad ēst brokastis virtuvē un piepīpēt visas istabas, vadot laiskas sarunas par lietām, kas neinteresē nevienu citu cilvēku...
Ak, muļķības. Ko gan es melšu. Pat rakstīt smuki kā raksta visi tie lielie rakstnieki tā, lai visi saprastu, es nemāku. |
|
|
| |
[14. Apr 2008|11:58] |
PRETĪGĀ SAULE, KAUT TU IZČABĒTU! Mauka, kuce, sūkātāja!
Man ir slikts garīgais, un es gribu, lai lītu lietus, tāpat kā līst lietus manā sirdī (atkal jau mēģinājums izteikties gudri). |
|
|